Čau! Sen neredzētas.Es šobrīd tik ļoti apbrīnoju tos cilvēkus, kam ir laiks, kam ir brīvais laiks, nudien, es arī gribētu, bet nu neko darīt, nav jau forši pārkrāmēt savas dienas ar visu, bet nekas cits neatliek :)
Kā man iet- skolā iekavēju visu un līdz ar galiem pievelku.
Darbā- kā kuru dienu. Šodien bija smieklīga diena. Vispirms es saputrojos, jo domāju, ka esmu aizgulējusies, 8.10 iznesos no mājās, cenšoties sazvanīt Zaru un pateikt, ka kavēšu, kad atjēdzos, ka ir taču brīvdiena un man h vēlāk tur jābūt, ha, tā nu es ierados pirmā. Tad nāca visādi smieklīgi cilvēki iepirkties. Un beigās Zarā ienāca meitene, paskatījās uz mani un priecīga sveicināja, kad atbildēju sveicienam nedaudz pārsteigtā izteiksmē, tad viņa pārprasīja :"Laura taču, vai ne?!" Hahaha, tad man acis pavisam iepletās, jo šoreiz man tiešām NEBIJA NE JAUSMAS, kas viņa bija, viņa izrādās- Janča bijusī klasesbiedrene :) tā nu mēs kādas 10min nopļāpājām. Bet forši, ka mani atceras, lai gan es vēl joprojām nespēju viņu atminēties. Un jā, man patīk skatīties kā cilvēki dārgi iepērkas, šodien ģimene bērnam sapirka drēbes pa 230Ls (pagaidām rekords kopš es te strādāju ir bērnu drēbes pa 500Ls --> jums vaadzēja redzēt to drēbju kaudzi :D).
Rīt man ir jāspēlē pasākumā akordeons, man ir stress, ai ai. Es tiešām ceru, ka saņemšos un to izdarīšu.
P.s.droši nāciet pie manis uz darbu ciemos :D tad kad es strādāju TRF, jo tad es varēšu likt jums mērīt visādas lietiņas un parunāties drusku. Jeee!
P.s.s. man priekšniece jautāja par ko es tik laimīga un smaidīga šodien- pavasara mīlestība, haha.