trešdiena, 2010. gada 29. decembris

Dejotāji.


Šovakar bija dejotāju ballīte. Bija tik ļoti jauki :) Man apkārt ir spēcīgas personības, tādas, no kurām ir vērts mācīties. Spēlēt mēmo šovu, kad tur piedalās brāļi Jaunzemi, ir tik ļoti smieklīgi. Viņu degsme ir apbrīnojama! Ar Rebeku gandrīz visu laiku smējāmies ar un par viņiem. Tik jauki (: Mēs beidzot sākam veidoties par komandu. Bet pats galvenais, ka mums visiem ir viens mērķis, viens redzējums, kādēļ to darām.
No jaunā gada sākot, mums laikam būs jauna deju skolotāja, kas ir mācījusies Francijā džezu un baletu (: Nekas cits neatliek kā ticēt, ka es spēšu tur dejot. Aizrauj šī doma. Pat ļoti!
Aaa, kad pienāks siltāks laiks, mums Ziemassvētku deja būs jāieraksta ārā īstos dubļos. Jes, mani pat priecē šī doma :) Vienmēr esmu gribējusi izvārtīties dubļos :D
P.s.Ritai ir superīgs dzīvoklis :) smēlos idejas savam mājoklim.

sestdiena, 2010. gada 25. decembris

Visa pamats.


Neko nevar panākt ar pašdisciplīnas trūkumu. Tā ir viena no svarīgākajām cilvēkiem piemītošajām īpašībām. Disciplīna dod mums spēku nepadoties, kāpt pāri bailēm, darīt lietas, kas ir jādara, uzvarēt sevi, jo patiesībā jau kas ir mūsu lielākais ienaidnieks?!- mēs paši. Tikai mēs varam sevi nogremdēt vai pacelt, tikai mēs esam spējīgi dot stimulu Dievam mums palīdzēt, vai noraidīt visas potenciālās palīdzības iespējas. Turiet sevi grožos, kad tas ir vajadzīgs. Turiet savas domas grožos. Neļaujiet vaļu prātam un emocijām jūs maldināt. Es tagad piespiedīšu sevi izdarīt to, kas jādara, jo zinu, ka citādi pati sev darīšu pāri.
P.s.Ziemassvētku koncerts bija lielisks, sajūtas- pārdomu pilnas, deja- iespaidīga. Paldies par iespējām, kuras Dievs man sniedz, esmu bezgalīgi pateicīga. Paldies! Paldies par lieliskajiem draugiem, par stiprinošiem draugiem, par draugiem, kas smīdina, kas iedrošina, kas tic un stāv par mani, kas atbalsta, paldies! Paldies par iespēju būt īstajā vietā, īstajā laikā, īstajā komandā.

trešdiena, 2010. gada 15. decembris

Citādāk.


Citādāka veida pasākumi, kas jaapmeklē:
Plus vēl, protams, mans Ziemssvētku pasākums un LMA Jar-mar-ka.

P.s.pēdējā interneta saite ir veltījums Zanei K..

svētdiena, 2010. gada 12. decembris

Man šodien topā džezs.


Ir labi saprast, ka esmu savā īstajā vietā, runājot par skolu. Un vēl labāk ir apzināties, ka tur esot un mācoties , man pat patiesība tas padodas, piemēram, preses konferences imitācijā tiku atzīta par labāko sabiedrisko attiecību speciālisti, Pasternakai patika manas esejas leksika, viņas vārdus citējot: "Pilnīgi bauda lasīt!", pat Mirlins mani paslavēja, ha, proti, par lieliska scenārija un koncepcijas izveidi. To gan nevar teikt, piemēram, par filozofiju, bet nu- vēl tikai trīs lekcijas un tad jau sesijas eksāmens un aidā- uz mūžu būšu tikusi no tā vaļā. Ceru, ka nākamajā semestrī nebūs kāds līdzīgs priekšmets.
Tagad man tikai atliek pārvarēt sevi un veikt runu aktiermeistarībā, ja es to izdarīšu (ES TO VARU!), tad būšu pārkāpusi pāri milzīgam akmenim!
Es pēdējā laikā aizvien vairāk izbaudu mūziku, teātri, mākslu un kultūru kopumā.
Jāatzīst, ka mana māsa jau tagad ir pārspējusi mani zīmēšanas mākā, es lepojos ar viņu :) lai gan, protams, pati arī vēlētos mācīties zīmēt, bet nu nekas, viņai tas ir daudz daudz vairāk iekšā dots. Un es lepojos arī ar brāli, viņš katru nedēļu brauc vidēji uz 2-3 florbola sacensībām :) un janvārī mauks uz Somiju, protams, florbola dēļ. Es lepojos arī ar mammu un tēti, jo viņu attiecības pa pēdējiem gadiem ir uzlabojušās pa 180 grādiem, tādi jaukumiņi :) Dievs ir labs un Viņš uzklausa lūgšanas. Mīlu Jēzu un savu ģimenīti.
Un jā, es baudu dejas, man tik ļoti patīk :) lai gan es vēl joprojām raustos lekt virsū Armandam, man šķiet, ka viņš aizlidos no mana svara :D
Ar katru dienu man aizvien vairāk šķiet, ka es augu domāšanā un uztverē. Vismaz dažās jomās.
Šī nedēļa nebūs viegla, jo es ļoti ļoti cītīgi mācīšos filozofiju, ak, vēl tikai viena nedēļa, VIENA.
Es šobrīd iekšēji staroju. Iešu uzpildīties ar garīgo maizi, proti, lasīšu Bībeli :) un rīt- nekādu saldumu.
P.s.mēs vakar dabūjām divas tortes, 10 kūku gabaliņus un 5 piciņas no Salas --> bez maksas. Ir labi, ja draugi strādā kafejnīcā "sala" :D:D

trešdiena, 2010. gada 8. decembris

Vīriešu rokas.


Man tik ļoti sāp mugura, izjūtu vajadzību pēc kāda spēcīga kunga rokām uz manas muguras. Man vajag masāžu, tādu kārtīgu, aaa.

pirmdiena, 2010. gada 6. decembris

Laurai viss ir labi.

Jā, es jūtos lieliski :) smaidu, šodien skolā staroju :) man patīk būt laimīgai, tā ir labākā sajūta pasaulē. Sāk pat sniegs patikt, īstenība ārā ir jauki, nu labi, ir auksti un traļi vaļi, bet tas dzestrais gaiss- mmm- baudu. Vēl joprojām jūtu vēlmi pēc pastaigas mežā :) nu tādas garas, viena pati, kopā ar Dievu, protams. Jūtos svētīta, jo rīt ar kursabiedreni eju uz teātri :) un man nav jāmaksā, ak, jūtos kā izlepis Dieva bārns, ha.
Šodien dejošanā mūsu brutālā kustība, kur puiši met meitenes zemē nedaudz nomainījās :) es apsolos iemācīties uzlēkt uz Armanda tā kā vajag, tā skaisti, pielipt viņam klāt, noturēties 3 sekundes, un tad ļaut, lai viņš mani iemet dubļos. Jums ir jābūt Ziemassvētku koncertā kaut tik tāpēc, lai to redzētu :):)
Nedaudz satrauc piektdienas aktiermeistarības eksāmens, ceru, ka būs labi, citādi nemaz nevar būt :)
Smaids un bučas jums :)
P.s.mana pēdējā laikā lādēto bilžu stabilā topa augšgalā ir mežs, kurā iespīd gaisma. :)

otrdiena, 2010. gada 30. novembris

Interpretācija.


Priekam ir divas interpretācijas- tas var būt vai nu iekšējs, vai ārējs. Ārējs prieks slēpj mūsu dvēseliski patieso stāvokli, savukārt, iekšējais prieks neprot melot, tas ir patiess, īsts un starojošs. Iekšējs prieks sprakšķ, rada mieru, gaviles, smaidu un mīlestību. Es dzīvoju iekšējā prieka pakļauta. Aicinu tevi pievienoties :)

svētdiena, 2010. gada 28. novembris

Supervaroņi.

Esmu atpakaļ no nometnes "Supervaroņi".
Ak, jūs pat iedomāties nevarat, cik bija labi, esmu laimīga!
No praktiskām lietām:
Mums bija Supervaroņu ballīet ar tērpiem, es biju Betmena sieva :D haha. Bija jautri. Izcilākais tērps- čalis, kurš bija ielīdis matracī :D tas bija ģeniāli, tik smieklīgi skatīties uz staigājošu matraci. Bija arī sporta un komandu spēles, jā, bija riktīgi jauki, piemēram, bija jāaptaisa ola tā, lai, to nometot no balkona, tā nesaplīstu (: mums nesaplīsa. Arī izskrējāmies utt. Ēdināšana bija izcila, es vakariņas nemaz neēdu, jo nespēju vairs :D goda vārds- ēst deva DAUDZ un GARŠĪGI. Gulējām maz, es biju aizpampusi šorīt. Bet nu, visi tādi bija.
No garīgām lietām:
Aaaaa, Dievs ir tik absolūti un pilnīgi labs un žēlīgs. Dievkalpojumi un garais slavēšanas vakars bija manas mīļākās nometnes daļas. Jā! Vārds bija gan par attiecībām, gan "viltīgajām lapsiņām", gan pašnovērtējumu... vispār viss trāpīts desmitniekā. Nu jā, bet slavēšana katrā ziņā bija visas nometnes nagla. To nav iespējams izstāstīt. Ak! Es mīlu Jēzu. Viss. Tas ir svarīgākais, kas bija jāpasaka, pārējo slinkums ietērpt skaistos vārdos.
P.s.izdzēsos no facebooka, varat mani tur nemeklēt :)

svētdiena, 2010. gada 21. novembris

Draugi.

Man patīk, ka man ir draugi, ka var palikt pie kāda pa nakti, apskatīt 20 somu kolekciju, izrakāt visas mantas, tomēr mainīt savu nepatiku pret kaķiem, gulēt pufā, ēst čipsus ar mērcīti, smieties, daudz daudz runāties, klusēt un vienkārši būt kopā, jā. Ir jauki. Citreiz vajag tik maz, lai būtu labi :)

"Lepnība aizslēdz sirdi" (V.Gleške)
Man nepatīk mūžīgi kompleksējošu un pārlieku augstprātīgu cilvēku attieksme. Tas ir nepareizi. Abi gadījumi norāda uz pašnepietiekamību. Cilvēkam vajag prast reāli izvērtēt savas spējas, savu būtību, nav jācenšas sevi padarīt varenāku citu acīs- tas izskatās smieklīgi, un nav mūžīgi jākomplekso- arī tas ir smieklīgi.

Man tik ļoti ļoti absolūti patīk iet dušā/vannā. Ai.


ceturtdiena, 2010. gada 18. novembris

Presīte.

Apsolos rīt neko neēst un dzert tikai ūdeni, lai attīrītu savu organismu no lielā junk food daudzuma. Nopietni, pēdējo divu dienu laikā mana vienīgā pārtika ir bijusi konfektes, šokolāde, kūka, zefīri, čipsi, želejkončas, karameles. Man ir slikti. Drusku. Un sajūta, ka esmu nīlzirga lieluma vēderu uzaudzējusi. Fui. Un jā, man sāp presīte un muguras muskuļi no vakardienas dejošanas, tas gan ir jauki, ir sajūta, ka kaut kas ir darīts. :)

Smieklīgi, bet es šodien iegāju vannā un tur aizmigu :D nekad tā nebija bijis- nogurums vainīgs, tad izdomāju pačučēt kādas 3h, kas, protams, izvērtās par 5h. Bet nekas, vismaz tagad es jūtos daudz maz ne-miegaina. Un man bija smieklīgs sapnis. Ha.

Beidzot ar ģimeni visi kopā bijām kino uz filmu "Nejaukais es" (Despicable me), lai gan viņa nestāv klāt tādām filmām kā Ice Age un Cars, tad tomēr arī biji ļoti jauka un diez gan smieklīga. Mazie dzeltenie monstriņi bija super mīlīgi ^^ Bija jauki visiem tur sēdēt un iepazīstināt vecākus ar mūsdienu jaunatnes izklaidēm :D

Lielākais pēdējo dienu atklājums- cilvēki ātri mainās.


sestdiena, 2010. gada 13. novembris

Garās dienas ceļš uz nakti.

Tātad, mēs (Es, Zane B., Dāvids, Elīna G., Krista, Agija, viņas draudzene un Karīna- mana kursabiedrene) bijām uz Nacionālā teātra izrādi "Garās dienas ceļš uz nakti". Jūtos forši, jo man izmaksāja, kā pateicību par to, ka ziedoju vienu deju nodarbību, lai filmētos video :D Par pašu izrādi runājot, man patika, bet man jau vienmēr patīk teātris, nu labi, ir arī izņēmumi, bet lielos vilcienos man vienmēr patīk. Pārējie teica, ka drusku šizīga bija izrāde- nenoliegšu, bija arī, bet man patīk pati spēle, aktieru darbības vērošana un dažādu situāciju risinājuma veids. Tiešām teātris ir lieliska padarīšana. Tagad mans mērķis ir aiziet uz izrādi "Manu sievu sauc Moriss"--> esmu dzirdējusi lieliskas atsauksmes. :)

Šodien bija 1:16 kliķes albuma atklāšana, es pat beigās nopirku CD, lai gan nebiju plānojusi, tomēr nevarēju noturēties, tagad man visu laiku skan Kristīgā Glance :) mhm, prieciņš. Es esmu sajūsmināta, par to, ka viņiem tas izdevās :) Tas ir jauki, ka lietas virzās uz priekšu un notiek izaugsme. Galvenais, ka viņi zina, kam par godu tas viss :):) lepojos ar tādiem cilvēkiem.

Vakar pētīju, cik maksā dzīvokļa īre :D:D haha, nē, es netaisos pārvākties, bet nevaru sagaidīt to mirkli :) Domāju par to, vai labāk gribētu īrēt viena dzīvokli vai ar kādu kopā :) Baigi viltīgais lēmums.

Skolā iet labi, tagad Mirlins par mani domā kā par labo, nevis melnā saraksta bērnu :) ha, man tomēr izdevās mainīt viņa domas par sevi. Un man patīk apvienoties ar otru budžetā esošo meitene, jo mēs abas parasti visu cenšamies izdarīt uz 100% (vairāk vai mazāk). Un jā, neverbālajā komunikācijā mums nākamajā reizē būs jārāda maziņa izrādīte, un šo sestdien man nebija jāatstrādā lekcijas, ak, es mīlu savu skolu :):)

Bildē esošā mašīna ir tāda, kādā es sevi labprāt iedomājos :D:D tas tik tā- mans mazais sapnis :) Ticu, ka reiz man tāda būs.

pirmdiena, 2010. gada 8. novembris

Kurš ir laimīgs?- Laura!

Esmu tik laimīga un priecīga, jā! Prieks par visiem satiktajiem cilvēkiem Cerības Festivālā :) Aaaa, tik ļoti jauki :) Žēl tos, kuri nebija :) Es satiku arī puišus no iepriekšējās draudzes--> jauki parunājāmies :) prieks, ka viņi mani atceras :D es gan dažam labam vārdu neatcerējos, bet tas nekas.

Sapratu, ka autobusā tiešām var iepazīties :D tagad man draugos ir jauns kontakts, no autobusā iepazīta cilvēka. Smieklīgi.

Piektdien nebiju aktiermeistarībā- tā teikt, citas djeelas bija, bet tieši tajā nodarbībā Glorija Sarkane (SARM atbildīgā) bija nākusi meklēt mani --> es tik ļoti satraucos, kad to uzzināju, domāju, ka nepatikšanas ar budžetu, bet jocīgi- sirdī bija miers (Dieva pirksts). Nu jā, šodien aizgāju pie viņas, izrādās viņai vienkārši ļoti patika manis taisītais darbs Sabiedriskajās attiecībās, kur es uzzīmēju Katrīni Pasternaku, ka viņa gribēja manā klātbūtnē to viņai uzdāvināt :D:D haha, nu neko- nākamajā reizē izdarīs. Jauki :) jūtos svētīta.

Un un un, Dievs ir tik ļoti labs un ģeniāls, aaaaaa!

Vispār šķiet, ka es staroju, protams, arī miegu ciet, no gulēšanas trūkuma, bet tik un tā staroju :):)

Lai jums jauka diena :)

otrdiena, 2010. gada 2. novembris

Par visu un neko.

Kopsavilkums:
  • Aizvakar atnācu mājās, skatos māsa atslēgusies guļ gultā ar zābakiem un mēteli, kājas ārā no gultas, tāda garšļaukus ieņemta poza. Sāku smieties, laikam viņa visu nakti gleznoja.
  • Pēdējo sešu dienu laikā esmu bijusi vannā sešas reizes, ha, es nekad neeju vannā, kaut kas ir mainījies
  • Aizvakar tētis man jautāja par manu kvēli degošo vēlmi braukt ERASMUS programmā uz Franciju, uzzinot par laiku, kas tur jāpavada, izteica frāzi: "Nu labi, uz pusgadu es tevi varu pazaudēt!" Tas bija super mīlīgi ^^
  • Šīs nedēļas laikā es, šķiet, esmu uzņēmusi vairāk informācijas par vēsturi (filozofijas) nekā visas savas dzīves laikā. Jūtos inteliģences līmeni paaugstinājusi par 15%.
  • Filozofijas kontroldarbā dabūju tieši to tēmu, kuru visvairāk gribēju, jes jes, paldies Dievam.
  • "Viņa acis kavējās pie manis kā tauriņš pie zieda" /Meitene ar pērļu auskaru/ --> tik absolūti jauki pateikts, es sajūsminos.
  • "Viņa ir radīta, lai dzemdētu bērnus- spiež tos arā līdzīgi kastaņiem no mizas" /Meitene ar pērļu auskaru/ --> vienkārši fascinē salīdzinājumi.
  • Vakar nebiju dejošanā, jo netīšām sanāca filmēties promoting video, tā notiek, ja ierodies par agru un īstajā mirklī. Aiz smiešanās daudzuma būšu paaugstinājusi C vitamīna līmeni asinīs par 10%.
  • Man tik ļoti ļoti patīk bērzu un pīlādžu salikums, vienmēr gribas apstāties un vērot ilgstošāk.
  • Man ir sešas biļetes uz Nacionālā teātra izrādes "Garās dienas ceļš uz nakti" ģenerālmēģinājumu pa 1Ls (īpašs piedāvājums studentiem). Tas tā, ja nu vēl kādu interesē, nevar tak turēt sveci zem pūra.
  • Manam kursabiedram ir laba mūzikas gaume-->

sestdiena, 2010. gada 30. oktobris

Ak manu dieniņ!

Aaaaaa,kas ar mani notiek?! Pēdejo stundu es esmu pavadījusi meklējot skaistas bildes draugiem.lv un google, nu labi, daudz vairāk kā stundu!!! Laura, saņemies taču :D bāc, jābeidz domāt par skaistām lietām.

Un jā, šī bilde pa kreisi tapa šodien manas vannošanās iedvesmota :D es pat ejot vannā nespēju nedomāt par vizuālu redzējumu. Cik neforši. Saņemās. Es to varu!

Paraugs.

Ai, nu labi, es atzīstu, beidzot esmu satikusi cilvēku, kuru apbrīnoju- kā var tik labi izskatīties un uzvesties?!? Nebiju domājusi, ka kādreiz pienāks šis mirklis :D bet tiešām, ir cilvēki, kas ir fantastiski it visā- talantos, raksturā, izskatā, stilā. Ai ai. Ceru necensties sākt līdzināties- tas tik un tā nebūtu iespējams. Ha. Bet tomēr- kā var tik perfekti izskatīties? Aaaaa! Esmu kļuvusi pārāk vizuāli uztveroša laikam.
Un jes jes jes mēs ar Dāvidu, Agiju, Elīnu un iespējams vēl kādu 11.novembrī dodamies uz Nacionālo teātri. Ai, cik jauki. Ka arī nedrīkst aizmirst, ka 13.novembrī notiek 1:16 Kliķes albuma "Kristīgā Glance" prezentācija, kam par godu šodien notiek video filmēšana. Lietas notiek, esmu laimīga un priecīga. Nedaudz satraukta, bet miers atnāks, tas ir drošticams fakts :)
Pēdējo četru dienu laikā esmu 4 reizes bijusi karstā vannā- tas ir tik netipiski man, bet patīkami.
Šodien vēl tikai jāsaņemas un jāuzzīmē viens darbiņš- ceru ātri tikt galā, kā nekā filozofija arī gaida (: ai, un vēl neverbālās komunikācijas kontroldarbs, kuru es šobrīd atļaujos brutāli ignorēt, nemaz nerunājot par masu komunikācijas darbu, tur es atkal sēdēšu un mācīšos un studēšu, un iešu vannā.

P.s. es apsolu nākamnedēļ (vai vismaz aiznākamnedēļ) satikt visus sen neredzētos draudziņus, precīzāk, Zani, Zani un Lieni. :)
P.p.s. man ir žēl visu stoicisma piekritēju, šķiet, ka tādiem cilvēkiem ir neizaugsmes pilna dzīve.

trešdiena, 2010. gada 27. oktobris

Termini.

Man filozofijā ir jāiemācās šādi vārdi:
Aksiomas, Anamnesis, Analītika, Antinomijas, Antropomorfizācija, Antropomorfisms, Apriori, Aposteori, Arhetips, Duālisms, Dialektika, Dedukcija, Deisms, Demiurgs, Destrukcija, Empīrisks, Fatālisms, Fakti, Fenomeni, Gnozeoloģija, Ideālisms, Indukcija, Interpretācija, Kategorijas, Kategoriskais imperaktīvs, Kosmoloģija, Kultūra, Logoss, Maievtika, Materiālisms, Misticisms, Metafizika, Metodoloģija, Monādes, Monisms, Nominālisms, Objekts, Ontoloģija, Patristika, Pārvērstās formas, Panteisms, Paradigma, Plurālisms, rīkoties "Stoiskā mierā", Simbols, Sensuālisms, Sholastika, Skepse, Sofistika, Substance, Subjekts, Teleoloģija, Teoloģija, Teodiceja, Teisms, Transcendents, Transcendentāls, Voluntārisms. + vēl miljons jautajumiem jāiemācās atbildes + visi filozofi+ Sofijas Pasaule.

Man ir jautri, haha, atā, nerēdzēšu jūs visu nedēļu.

svētdiena, 2010. gada 24. oktobris

Māksla.

Es šobrīd tik pat labi kā mana māsa arī varētu būt RDMV skolniece, jo šonakt aptuveni 8h palīdzēju viņai ar skatei nepieciešamo mājasdarbu sagatavošanu. Ha. Kāpēc? Nezinu, jo viņa viena netiktu galā ar to kvantumu un es arī gribēju pabaudīt mākslas mokas. Jā. Bet bija forši, ja neskaita to, ka man tagad sāp mugura un ceļi, toties to kompensēja aptuveni plkst.2:00 paņemtā kakao pauze. Vispār būtu forši, ja manā skolā mūs arī tā mocītu ar mākslu. Es pat nesaprotu, ko mēs tur tik ilgi varējām darīt. Reāli es sataisīju tikai Lekorbizjē (izklausās pēc kūkas), rudens parejas sagriezu un salīmēju, pāris lapas sataisīju kladē un uztaisīju titullapu mapei. Tas arī viss, bet tās bija veselas 8h!
Ai, jāiet gulēt, rīt brīvdiena, bet agri jāceļas- jāmācās un jābrauc pēc zābakiem.
Arlabunakti.
Bučas.
Svētīti :)

sestdiena, 2010. gada 23. oktobris

Pastāvēšanas piestāvēšana.


Aaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa, es esmu tik ļoti laimīga. Šodien bija Puzzles izrādes. Zāle bija pārbāzta abas reizes, cilvēki sēdēja uz zemes un trepēm, viņu bija tūkstošiem. Gluži kā 1.Korintiešiem 13.nodaļā ir rakstīts, ka mīlestība apklāj visu, tieši tas šodien notika ar mums. Tāda Dieva vadība un varenība valdīja. Jūs pat iedomāties nevarat. Es esmu tik laimīga un pateicīga par katru cilvēku, kas tur bija, gan skatītājiem, gan mums- aktieriem. Viss bija tik izcili. Pašu spēkiem tas NEBŪTU iespējams. Es esmu tik ļoti laimīga par saviem draugiem, īpaši Rebeku, viņa ir tik lieliska. Ai. Es tagad vienkārši sēžu, smaidu un klausos http://www.youtube.com/watch?v=ApKJxx95_MA&feature=player_embedded#!

Lai kas arī nenotiktu- vienmēr uzticieties Dievam!

pirmdiena, 2010. gada 18. oktobris

Kontroldarbs.


Ai ai ai, man rīt ir pirmais lielais kontroldarbs (zinātniskajā pētniecībā), maza sirds trīcīte. Bet viss būs labi :)
Man patīk sajūta, kad tu atnāc mājā un ledusskapī ir MILJONS manu iemīļoto šokolādes sieriņu un tējas plauktā maiss ar kafijām 3in1.

Es tik ļoti ļoti gribu dejot- kāzu valsi (savu kāzu) vai salsu :D nevaru izlemt, kuru labāk.

Un es tik ļoti gribu izjust klavieru taustiņus, man šķiet, ka es rīt došos agrāk uz draudzi un ieņemšu savu ārpus-realitātes-formu, spēlējot melnbaltos taustiņus. Knibinos aiz vēlmes ielīst tajā pasaulītē.

Man prātā ir jauna bilde, kādu es gribētu uztaisīt. Aaaa, jāsāk darbināt savs Zenīta EM fotoaparāts un jāveicina vasaras tuvošanās (varētu viņu mēģināt pievilināt ar kaut ko garšīgu --> iesiet striķītī baigo mānekli un vilkt aizvien tuvāk un tuvāk- nekad neko nevar zināt, moš uzķersies).

Es sev svinīgi solu, katru rītu izspiest burkānu sulas pudeli. Jā, tieši tik ļoti man garšo burkānu sula.

Es šorīt visu rītu klausījos Lecrea- Go Hard, jā, zinu, neatbilstoši manai gaumei, bet, ai, laiks rit uz priekšu un manas patikšanas arī. Es pat izprintēju vārdus un centos iemācīties, bet jūs jau zināt, kā man ir ar verbālās daļas mācīšanos, vieglāk būtu iemācīties Pī pirmos simts skaitļus aiz komata.

P.s.šķiet, ka nākamie mani ieraksti būs angliski, kā nekā jātrenē sava angļu valoda, lai gan mēs mācamies SWOT analīzi un marketing mix u.tml.lietas, par kurām es šeit noteikti neko nerakstīšu, tad tomēr būtu labi virzīt kvalitatīvākā gultnē vismaz tikai savu sarunvalodu :)


piektdiena, 2010. gada 15. oktobris

Ir svarīgi, kā tu izvēlies pavadīt savu laiku.

Es jūtos labi. Esmu laimīga. Mācos sadalīt pareizi prioritātes :) Šodienas Puzzles mēģinājumā, pēc pārējo vārdiem, biju lieliski izcils zīmulis. Un, lai gan tas nav viegli, visu laiku tur būt, kad šķiet, ka progresa nav, tomēr es zinu, ka caur to kaut kas arī mūsos mainās, un ne velti tāds projekts tiek veidots- tam ir mērķis, kaut viens glābts cilvēks, arī tas ir tā vērts :)

Dāvids super ātrumā šodien norepoja Lecrae dziesmu, žēl, ka es neatceros dziesmas nosaukumu, gribētu paklausīties, bet visnotaļ iespaidīgi tas bija :) un jā, mēs šodien daudz smējāmies.

Šodien tiku pie klavierēm, spēlējot man ieliecās galva uz sānu, kas, pēc neverbālās komunikācijas secinot, nozīmē īpašu ieinteresētību. Jāatzīst, ka es patiešām baudu spēli, skaņu un taustiņu pieskārienus, lai cik amizanti tas arī neizklausītos.

Ai, es jūtos labi, vienkārši ir labi, nekad nekad negribu to pazaudēt :)

Māsai, par palīdzību manos skolas darbos, apsolīju viņai palīdzēt taisīt planšetes, bet tā kā viņa ir kreile, tad izskatās, ka es nevarēšu palīdzēt, jo labročiem mainās visi leņķi, tad nu laikam man būs jāmēģina sajaukt viņai rudens toņi krāsu paletei, izklausās viegli, bet nemaz nebūs, jo man ir pāris konkrēti toņi, kuri būs jāatrod. Ak! Tas būs darbietilpīgi.

Un pēdējā laikā es tik ļoti alkstu gleznot. Jāuztaisa viens darbiņš Agnesītei, jā, kāds apsolījums vizuālā noformējumā :)

Mani pēdējie ieraksti ir tik ļoti nestrukturizēti, ka paliek kauns, bet nu nekas, galvenais, ka doma skaidra :)

Neiznieko savas dienas, padomā kā dēļ tiešām ir vērts dzīvot. Vai tiešām tā ir karjera, pašattīstība, dienas pārpildīšana ar kaut ko, kam reiz tik un tā pienāks gals. Tikai apdomā.

Svētītu dienu :)

otrdiena, 2010. gada 12. oktobris

Share your secret.

Ceru arī reiz būt tik ģeniāla, lai spētu radīt tik skaistas lietas :)


And I have a dream. Just one little tiny wish.

pirmdiena, 2010. gada 11. oktobris

Svari.

Nēēē, mani svari sāk čakarēties! Un kā man tagad sekot līdzi tam, cik daudz es varu ēst? :D

Jā, zinu, ļoti nesakarīgs bloga ieraksts.

sestdiena, 2010. gada 9. oktobris

Līgatne.

šodien ar ģimeni bijām izbraukumā uz Līgatni.
Bija tik ļoti labi.
Man tā patīk mūsu ģimene :)
Smiekli atskanēja visas dienas garumā.
Braucām uz Līgatnes dabas parku vai zoo dārzu, vai nezinu kā to īsti nosaukt, bet vietu, kur bija jāiet pa meža taku un ik pa laikam malās bija kaut kādi dzīvnieki. :)
Protams, kā jau Puncuļi, mēs nevarējām iztikt bez iešanas ne tur kur vajag tikai tāpēc, lai redzētu briežus tuvāk, apgājām apkārt visai sētai, vispār jauki, kā tie Brieži mūs novēroja un sekoja mums. Bija arī smieklīgi pasmieties par mammu un viņas ēšanas kāri un visiem pārējiem jociņiem. Un tētim patīk daudz runāt. Jap. Un man likās baigi mīlīgie visi tie fragmenti, kad mamma tika nosaukta par sieviņu no tēta puses. Un vēl mēs secinājām, ka šamējiem šogad ir 20 gadu kāzu jubileja tai pat dienā, kad Dagnei skolā ir skate.
Pēc ilgās pastaigas pa mežu, mēs braucām uz Gaujas pārceltuvi, kur uz tādas kā laipiņas mūs pārvilka pāri visai Gaujai kopā ar mašīnu. Bija smieklīgi skatīties, ka tajā mirklī kādi 8 krastā palikušie cilvēki mūs fotografēja. Viņi laikam nezināja, ka tur tā var darīt /giggle/
Tad no turienes mēs braucām uz Braslas upīti, kuras krstā taisījām pukniku :) baigi jauki bija. Tētis sev un mammai bija paņēmis līdzi saliekamos krēslus, bet mēs, bērni, sēdējām uz segas. Un ārā bija gandrīz tik silts laiks kā vasarā :) Atpakaļceļā mēs ar Dagni gulējām :D jā, es sajutos kā mazs bērns, kurš mašīnā mieg ciet.
super diena :):)

piektdiena, 2010. gada 8. oktobris

Fizmati.


Vakar ciemojos pie Zanes viņas fizmatos :) vispār interesanti, kārējā augstskola, kur tu ieej un pa labi un pa kreisi redzi savējos- pirmos. Forši ir ieiet citā skolā un visiem teikt čau! Tādas pazīstami siltas sajūtas. Bet spēcīgākais secinājums no šī gājiena man ir tāds, ka es esmu galīgi atradinājusies no matemātikas, man šķita, ka es ar milzīgi gigantisku entuziasmu sēdēšu matemātiskās analīzes lekcijā un kā sūklis iesūkšu visu informāciju, bet tā vietā es nespēju koncentrēties. Pavisam vienkārši- mani tas vairs pat tik ļoti nesaistīja. Man ir liels kauns un rūgta sirds, es ceru, ka tas bija īslaicīgi. Laikam jāsāk nopietni domāt par to, kā saglabāt matemātiku savā dzīvē. Anete ar Elīnu gan man teica, ka acīmredzot mani sagaida kas daudz aizraujošāks un labāks, bet viņas nesaprot, viņas nemācījās Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā, viņas neizjūt šo pienākuma apziņu būt starā par matemātiskām formulām un samežģītiem vienādojumiem. Jācīnās par sava ekzaktā prāta puses saglabāšanu.

Vispār es esmu priecīga un smaidu. Esmu mierīga. ar zani un viņas Ievu vakar pārēdāmies saldumus :) mums bija divas lielās šokolādes un kūka, kur Zanei uz ielas atdeva pazīstama sieviete, kura steidzās un kurai nebija kur likt to gardumiņu. Ha. Žēl, ka man nav tādu draugu- ar nevajadzīgu saldumu krājumiem.

Pēc tam es paliku pie Elīnas (Grudules) pa nakti :) tas bija tik jauki. Viņa ir tik jauka. Man šķiet, ka tik tiešām, visi, kas ir ar mani, agrāk vai vēlāk sāk runāt par puišiem un sapņot par vīriem :D haha, tas notiek jau miljono reizi ar miljono cilvēku.

Man šķiet, ka es šodien neiešu uz teātra mēģinājumu, jo ārā ir pārāk auksti un es esmu saģērbusies ļoti plāni, un tagad sēžu skolā un rakstu šo ierakstu ar 0% iespēju tikt pie siltām drēbēm. (: Vispār esmu secinājusi, ka es tiešām neesmu aukstā laika cienītāja, nekad nevarētu dzīvot pie sniegotiem kalniem, lai cik skaisti tur arī nebūtu, tā laikam ir vienīgā lieta, par kuru spriežot, es nevados pēc vizuālām vajadzībām. Starp citu, es vakar autobusā redzēju čali ar superīgu somu, tādu sulīgi brūnu. Viņš izskatījās pēc puiša, kas vai nu mācās par modes dizaineri, vai labi zīmē. Man patika :) koptēls patīkams.

Mums sabiedriskajās attiecībās bija jātaisa darbs par tēla veidojošajiem faktoriem un jāpasniedz radoši. Haha, protams, ka es pārcentos- es uzzīmēju Katrīni Pasternaku uz aptuveni A2 formāta bieza pelēka kartona (ar zīmuļiem un tušu) un sagriezu sešos puzzles gabaliņos :) doma bija tāda, ka tēlu neveido tikai viens faktors- izskats, rakstura īpatnības utt.- bet gan viss kopā. Un tikai, saliekot kopā visus gabaliņus, mums rodas pilnīgs priekšstats. Nu jā, kaut kā taču jāizliek sava vēlme zīmēt :) citi teica, ka esmu traka tik ļoti cenšoties, bet mani pārlieku aizrāva process, tāpēc nesatraucos. Tas nekas, ka tas aizņēma veselu dienu un vēl drusku mana laika.

P.s. es visus oficiāli uzaicinu uz novemrī notiekošo Cerības Festivālu :)

piektdiena, 2010. gada 1. oktobris

Dzimšanas diena.

Šodien skola svinēja savu dzimšanas dienu un informācijas centra atklāšanu :) tas nozīmē to, ka 11:30 vestibilā bija svinīgā daļa ar sarkanās lentes pārgriešanu un lielās kūkas ēšanu (jap, tieši tā- kūkas ēšanu). Muhaha, es tiku pie diviem gabaliņiem ^^ kūka bija diez gan garšīga, tik žēl, ka man negaršo kokosriekstu skaidiņas tortēs, tad būtu pavisam izcili :)
Neverbālā komunikācija kā vienmēr bija interesanti aizraujoša :) esmu procentuāli spēcīgāks vizuālists. Jap. Ja, cenšoties kaut ko atcerēties, cilvēks skatās uz augšu pa diagonāli, tad viņš ir vizuālists, ja pa labi vai pa kreisi, tad audiālists, bet ja pa diagonāli uz leju, tad- kinestētiķis, bet, ja uz leju pa diagonāli uz otru pusi, tad neatceros kā to sauca :D bet tāds cilvēks runā ar sevi. Super jaukas nodarbības :)
Informācijas fiksēšanas un interpretēšanas praktikums, kā vienmēr vilkās un nevarēja sagaidīt savu galu. Diez gan neinteresants priekšmets, vai arī mums vienkārši nesapas domāšanas veids ar pasniedzēju :)
Un tad bija mana pirmā aktiermeistarības nodarbība pie Katrīnas Pasternakas :) bija jokaini dzirdēt viņas balsi dzīvē, nevis pa TV. Vispār kopumā viņa ir tik pat jauka kā TV ekrānā :) janvārī mums pa grupām būs jārāda iestudētie lugas fragmenti. Kaut kad semestra vidū jāsagatavo prezentācija par sev tuvu tēmu, jāprezentē, un mūs filmēs, lai mēs vēlāk varētu apskatīt ierakstu un labot savas kļūdas :) un būs vēl jāuzraksta pārspriedums par lugu pēc izvēles :) vispār viņa šķita jauka. Cik sapratu- mums būs daudz jārunā. Hm. Un tā kā viņa vairākas reizes kā par piemēru minēja savu 17 gadus veco dēlu, kurš mācās 12.klasē, tad man tagad gribas ar viņu iepazīties :D ha. Un viņas meita ir mācījusies Anglijā baletu dejot! Tik forši :)
Vispār šodien man ir jāiet agri gulēt, jo rīt jau 6:45 jābūt vēlēšanu iecirknī 6.vsk. :)

P.s.ko man ņemt kā tēmu aktiermeistarības prezentācijai?

P.p.s. man mājās ir tik auksti, ka es pamostoties un aizmiegot atrodos pilnībā ar visu seju zem segas ar diviem džemperiem un zeķēm.

ceturtdiena, 2010. gada 23. septembris

Pabeidzu.

Šobrīd nodarbojos ar intrapersonālo komunikāciju saistībā ar jautājumu par to, ko un kā man darīt tuvākajā laikā. Iekšēju strīda jautājumu risināšana ir neizbēgama.


Vispār laikam galvenais, ko es gribēju pateikt, bija tas, ka mēs pabeidzām taisīt reklāmu, neskatoties uz to, ka Windows Movie Makers saplīsa vismaz (kā minimums) trīs reizes un mums nācās visu pārtaisīt. Nezinu, vai kāds no cilvēkiem, kas lasīs šo ierakstu redzēs reklāmu, jo beigās mēs viņu sasteidzām aiz stresa, ka atkal programma noplīsīs :D Bet jūs varat paklausīties paralēlkursa Kāruma dziesmiņu, ha: http://www.youtube.com/watch?v=A3RP7mi82k4&feature=related

otrdiena, 2010. gada 21. septembris

Exhausted.


Nogurusi no apstākļiem.
Nogurusi no emocijām.
Nogurusi psiholoģiski.
Nogurusi no aukstām pēdām.
Nogurusi no vēlmēm.
Nogurusi no greizsirdības.
Nogurusi no bezgaisa.
Nogurusi no nepareizā.
Nogurusi no situācijas nemainības.
Šodien autobusā aizmigu.

svētdiena, 2010. gada 19. septembris

Izpratne.

Es šobrīd sēžu un spriedelēju par to, kāpēc mums katram ir kaut kas, kas mūs spēj aizraut savā intīmi-satraucošajā pasaulē, ar to es domāju- personisko sapņu pasauli. Kāpēc katram no mums ir savas iegribas, kaislības, vēlmes, lietas, skaņas, darbības, sajūtas, kas liek aiz laimes smaidīt un dod spēku iet un darīt. Kāpēc, katru reizi klausoties klavieru skaņdarbus, es izjūtu milzīgu vēlmi pieskarties taustiņiem un ieklīst citiem nepieejamā mūzikas pasaulē, kāpēc dejojot, manī rodas vēlme virpuļot un izlikties, ka neesmu īsta, bet fantāzija?Kāpēc gleznojot un sajūtot katru otas triepienu, es saliecu galvu sānis? Jā, tie ir mani mazie sapņi pārvērsti matērijā. Bet kāpēc to pašu manī nerada fizikas likumu izpratne, flautas spēle vai bērnu pasaku sacerēšana? Es nesaprotu. Un vai nav tā, ka katram vienam viņa paša kaislības šajā personā rada nelielu lepnumu un piepaceltu galvu?- mākslinieki smejas par tucinieku grāvējiem, matemātiķi ir augstprātīgi savā gudrībā (kaut tikai iekšēji), sportisti lielās ar savu spēku. Kāpēc katram viņa paša lauciņš šķiet tas labākais un izcilākais, vai ne tāpēc, ka mēs tomēr esam egoisti, savā ziņā?
Tas ir līdzīgi kā skolotājiem katram savs priekšmets šķiet tas svarīgākais, nozīmīgākais un noderīgākais. Bet kāpēc tā notiek? Atkal nāk prātā vienīgi egoisma teorija.
Vispār interesanti, gribētu šo izprast.
Šķiet, ka filosofija man lika domāt par ko tik aplamu.

Drebu.Drebēt.Drebelība.

Man ir tik ļoti ļoti ļoti auksti. Mājās nesilda, jo "neesot vēl pietiekami auksts laiks". Ha. Muļķi tādi. Fakts, ka pa nakti guļot džemperī es saaukstēju kaklu, šķiet tomēr pietiekami lielā mērā pierāda, ka IR pienācis laiks pieslēgt sildītājus.

piektdiena, 2010. gada 17. septembris

Amizanti.

Vakar aiznesu uz skolu kameru un statīvu, līdzi stiepjot datoru un vēl viss kaut ko (kas kopā bija pārmērīgi smags) ar domu, ka pārrakstīšu kaseti diskā, un tad braukšu pie Artūra taisīt reklāmas video. Nu neko, aizeju uz skolu, pasaka, ka disks būs gatavs tikai šodien. Ha. Forši, tātad esmu visu to smagumu par velti stiepusi. Aiz dusmām nopitku lielo šokolādi, un viena visu apēdu.
Šodien dabūjām savu disku. Ejot ārā no skolas, satikām Gloriju Sarkani (SARM atbildīgo), viņa mums pateica, ka reklāmas nodošanas datums tiek pārcelts uz 27.septembri :) jes, drusku priecīgāki devāmies likt kopā video. Palaižam disku, skatāmies nofilmēto- ŠOKS- kur ir daļa no nofilmētā?!?!?! Secinājums- filmējot, mēs tinām kaseti atpakaļ, lai redzētu, kas nofilmēts, bet tā nevarēja darīt, jo viss tika rakstīts KASETĒ un tinot atpakaļ un pēc tam atkal ierakstot, iepriekšējais materiāls tiek dzēsts! Ha!!! Tas nozīmē tikai to, ka pirmdien pārtaisīsim pirmo pusi, forši, man būs jātaisa jauna vārna, jābrauc atkal uz Ulbroku, jāsalst kleitā utt. Nu nekas, vismaz pieredze un mācība būt pacietīgam būs iegūta. Bet reāli- paldies Dievam, ka nodošanas datumu pārcēla, citādi nebūtu labi, nu nebūtu.
Bet šodien tomēr kaut ko vērtīgu izdarījām ar ne-izdzēsto materiālu :)


trešdiena, 2010. gada 15. septembris

Not the things you do makes you tired, but the things you don't do.

Sākumam es gribu palielīties- biznesa komunikācijās (angļu valodā) es ne tikai tiku labākajā grupā, bet man arī bija labākais rezultāts visā kursā. Ha. Smieklīgi. Es jau zinu pāris čaļus, ka ir gudrāki par mani angļu valodā, bet tomēr prieks, ka mistiskā kārtā mans tests parādīja mani no ģeniālas puses (pat ja tā nemaz nav). Bet ir forši dzirdēt, kā visi nedaudz šokējas, cik darba lapas ir sarežģītas, bet es tikmēr pie sevis domāju- nu jā, tieši tā pat kā pie Boreišas, tikai viss notiek daudz daudz lēnāk.
Vakar sajutos ļoti nogurusi, filozofija mani nogurdināja, es nemaz negribu domāt par to, cik mums tur sasodīti daudz jālasa. Iesāku "Sofijas pasaule", pagaidām tīri interesanta. Es ceru, ka nenonākšu tajā vietā, kur skolotāja teica, ka ar cīņām varēsim tikt tālāk, gribu, lai man visa grāmata liekas interesanta. Vispār kopumā šķiet, ka visi pasniedzēji to vien dara, kā liek mums lasīt, lasīt un vēlreiz lasīt. Par daudz jau.
Vēlāk filmējām otro daļu reklāmai, nepatika rezultāts, pārfilmēsim. Aaaa, tas nav nemaz tik aizraujoši kā domāju :D reāli nogurdina kadru ķeršana, bet tas ir varbūt tāpēc, ka pārējie to neuztver tik nopietni kā mēs ar Artūru.
Vakarā man bija teātra mēģinājums, tas gan bija tik foršs ^^ es biju laimīga satiekot visus tos cilvēkus- beidzot nekādas smēķēšanas, runu par iedzeršanu un lamuvārdu katra otrā teikuma beigās!!! Jes! Smējos par zīmuļu kaujām Toma un Elija izpildījumā http://www.youtube.com/watch?v=XNBqYtga8Es&feature=sub (jā, man ir tāda pati zīmuļu maska, tikai dzeltena) :D Dāvids arī nebija labāks Aktiera lomā :D man bija ļoti jautri.
Šorīt uzrakstīju eseju "Katra mūsu kustība ir mūsu dvēseles kustība" (neverbālās komunikācijas vajadzībām). Vai nu es ilgi nebiju rakstījusi esejas un biju aizmirsusi kā veiksmīgi liet ūdeni vai arī man nebija iedvesmas un tāpēc tas process vilkās tik ilgi, bet es tomēr uzrakstīju (:

P.s. Ja kādam mājās ir Maijas Kūles un Riharda Kūļa sarakstītā grāmata "Filosofija", vai nevarētu man viņu aizdot?

piektdiena, 2010. gada 10. septembris

Sajūsma.

Vakar augstskolā bija lieliska diena :)
Man tik ļoti ļoti patīk neverbālā komunikācija. Aaaa, esmu starā. ^^ Visu lekciju sēdēju ar smaidu uz lūpām. Bija tik ļoti jauki, paspējām noskatīties vienu pixar multenīti (http://www.youtube.com/watch?v=p08vqJGcxCc&feature=related) un video ar eksperimentu ar marshmallowiem un bērniem (http://www.youtube.com/watch?v=wWW1vpz1ybo). Pildījām testiņu, secinājumi: man ir eksakta domāšana, stingrs noteikts raksturs un man patīk flirtēt, esmu arī kā izrādās sabiedriska. Tur bija baigā sistēma tam testam, tā ka beigās reti kam sanāca vienāds rezultāts, bet man ar Artūru bija identisks gala iznākums, tas bija smieklīgi. Ak, un jā, man vairāk darbojas kreisā smadzeņu puslode, kas gan esot vairāk raksturīgs vīriešiem. Ha ha, man ir vīriešu domāšana. Vispār lielisks priekšmets.

Šodien piedalījos Žurku skrējienā, man šķiet, ka manas kājas būs beigtas kādu nedēļu atkal, bet bija jauki. Reāli apbrīnoju, kā Zane varēja to visu noskriet un uzvarēt (nu labi, beigās viņu nesa, bet tik un tā). Dabūjam čipsus un sulu, un pēc skrējiena mums deva tik ļoti IDEĀLI garšīgas maizītes! Aaaa, pilnīgi sakārdināju sevi!

Pēc tam, lai gan ar sāpošām kājām, satiku Artūru, kādas trīs stundas staigājām pa centru :) bija jauki. Doma bija meklēt politiskās reklāmas (skolai), bet tā kā šoreiz politiķi uz to ir diez gan slinki, tad nekas no tā nesanāca. Bet vismaz bija daudz laika sarunām un tā. Vismaz tagad pazīšu vienu savu kursabiedru daudz labāk :)

Man ir baigais slinkums visu aprakstīt sīkāk, detalizētāk un konkrētāk, jo esmu pārgurusi, bet galvenais, lai doma būtu skaidra :) Man pat nav spēks meklēt labu bildi!!!

pirmdiena, 2010. gada 6. septembris

Svinēt dzīvi ir veselīgi.

Šī mirkļa atrašanās varbūtība bohēmiskā sveču pārpilnā telpā kopā ar mūziķiem ir ekvivalenti pielīdzināma nullei. Un tomēr- es sapņošu.

sestdiena, 2010. gada 4. septembris

Aukstums.


Šķiet, ka šogad mainās ne tikai manas nākotnes un turpmāko gadu mācīšanās veids, apkārtējā sabiedrība un uzņemto zināšanu skaits, bet arī veiktās darbības atkarībā no laika apstākļiem. Vēl nekad aukstums mani nav darījis tik slinku, bet pēdējā laikā es konkrēti izjūtu, cik ļoti negribu iziet laukā no mājas. Visu laiku ir vēlme būt zem segas siltumā un darīt neko.

ceturtdiena, 2010. gada 2. septembris

Augstskola.

Pirmajā septembrī pamodos ar nedaudz kņudinošu un ziņkāru sajūtu vēderā- kas mani sagaida? uz ko esmu parakstījusies? vai man tur patiks? Esot jau pie RISEBAs man gandrīz palika slikti aiz vēlmes neiet iekšā un iekāpt laika mašīnā, lai dotos ceļojumā uz 2009.gadu, kad uzsāku mācības tik labi pazīstamajā RV1Ģ. Diemžēl manas vēlmes neviens neuzklausīja un man nekas cits neatlika, kā doties iekšā varenajā dzelteno ķieģeļu ēkā pretim savai tuvāko četru gadu nākotnei.
Pirmajā mirklī, kad ieraudzīju pārējos studentus, mani pārņēma šausmas- vai tiešām viņiem visiem jābūt tik pieaugušiem un lieliem?!? Es neesmu kaut ko sajaukusi?!? Stress, vēlme skriet prom (labi, ka man mirklī, kad es skaitīju, cik meitenēm ir augstpapēžu kurpes, piezvanīja Zane).
Sirdi nedaudz atviegloja mājīgās un gaišās telpas, kā arī pasniedzēju smaidi un dzīvesprieks, lai gan studenti šķita nu tik distancēti, cik tas vispār cilvēcīgi maksimāli ir iespējams.
Ak, un jā, aizmirsu pateikt, ka man kā akmens no sirds novēlās, kad redzēju, ka manā kursā ir arī puiši.
Mūs sadalīja grupās un lika veikt grupu darbu, kas būs jāprezentē rīt. Baigais čakars.
Šodiena bija ļoti smieklīga. Pirmajā nodarbībā mēs grupās domājām koncepcijas kā palielināt brenda "Kārums" pieprasījumu (un jā, mums dalīja bezmaksas kārumus ^^), lai palielinātu kreativitāti vienā mirklī mums lika sataisīt papīra lidmašīnas uzrakstīt kādu vārdu un sākt mētāt pa klasi, kad tikām pie kādas lidojošas mūsu virzienā salocītas papīra lapas, bija jāpieraksta vārds, kas saistās ar iepriekš rakstīto utt. Tas bija tik azartā ieraujoši smieklīgi. Un šis pasniedzējs bija amerikānis, kas mani vienkārši līdz sirds dziļumiem sajūsmināja, jo es dzirdēju angļu valodu :)
Mums būs jātaisa arī 3min garu video par Kārumu, es vēl nestādos priekšā kā mēs to izdarīsim.

Kopumā es savā organismā izjūtu ģeometriskajā progresijā augošu matemātikas trūkumu. Gribu taisīt matemātikas pulciņu!

Es beidzot sapratu, ko nozīmē ideja, ka pirmo ģimnāzistu joki, paradumi un raksturs atšķiras no pārējiem. RISEBAa es to tik ļoti spēcīgi izjūtu, cik vien tas ir iespējams. Man pietrūkst "Es zaudēju", "Miljons" un mūžīgais Toma kubika rubiks. Man pietrūkst Jēkaba, Donika un Emīla izsaucieni un joki stundu laikā. Šeit visi ir tik ļoti citādāki, kā no citas pasaules. Es negribu pazaudēt to RV1Ģ sajūtu, es negribu pazaudēt spēju smieties par mūsu humoru. Es apskaužu Zviedru studentus, jo tur ir 22 skolēni, no pirmās.

Es NEGRIBU pazaudēt piederību labākajai skolai, kaut tikai apziņas līmenī.
Un pats galvenais- es negribu pazaudēt gudrību un inteliģences pakāpi.

pirmdiena, 2010. gada 30. augusts

Sāksies.

Saņēmu savu lekciju grafiku, un pirmo reizi pa visu šo laiku man palika nedaudz bail, bet ne jau par lekcijām, bet gan par absolūti jaunajiem cilvēkiem. Es pazīstu ne vairāk ne mazāk kā 0% no viņiem, un tas nedaudz biedē. Kā īsti sāk draudzību?! Kurā mirklī tiek lauzta robeža no silti vienaldzīgām "Čau!", "Kā iet?", "Atā!" frāzēm līdz patiesam, ciešam pieķeršanās statusam?!
Lai gan, nav jau par ko satraukties, visi, ar kuriem šobrīd uzturam attiecības, ar visiem viņiem mēs reiz bijām iesācēji gluži kā "zaļi gurķi".

Lekcijas šķiet diez gan interesantas. Pirmā diena sastāv no četrām dažādām daļām, kurās ietilpst svinīgā daļa, divi grupu darbi un ievads globālo inovāciju turnīrā 2010 (nezinu, vai gribu zināt, kas tas ir!!). Ceturtdiena un piektdiena tiks veltīta projektam par sieriņu "Kārums" (manī dzīvo klusa cerība, ka mums dalīs bezmaksas Kārumus. Ha. Cik muļķīgi) un vēl šim tam.

Un jā, izskatās, ka ceturdienas man būs brīvas!!! Jes! *saulīte* Es dejoju.

Un līdz 29.10.10. mani sagaida tādas lekcijas kā datortehnoloģijas, mūsdienu latviešu valodas aktualitātes komunikāciju aspektā, ievads zinātniskajā pētniecībā, filozofija, biznesa komunikācija, ievads masu komunikāciju teorijā, ievads sabiedriskajās attiecībās, neverbālā komunikācija, informācijas fiksēšanas un interpretācijas praktikums.

Pie pāris nosaukumiem es neizpratnē saraucu pieri, bet nu, gan jau būs labi.

Novēlu sev un visiem pārējiem veiksmi. (:

pirmdiena, 2010. gada 23. augusts

Katra diena.

Labrīt!
Ar katru dienu es aizvien vairāk saprotu, cik ļoti gribu mūžīgo vasaru. Katram gadalaikam gan ir savs šarms (rudenim krāsas un sapņi, pavasarim smarža un dzīves sākums, ziemai acu žilbinošais baltums un kamīns ar krustnagliņu tēju), tad tomēr vasara ar savu spožumu, siltumu un mājīgumu pārspēj visus šos brīnumus. Man ir svarīgi būt siltumā un nedomāt par to, ka degungals nosalis.
Un tomēr, neskatoties ne uz ko, es gaidīšu rudeni ar aizrautību. Centīšos ignorēt lietu un vēsumu, un izbaudīšu visu, ko sniedz šis laiks- manas dzīves jaunais posms. Centīšos radīt acīs mirdzumu par dabas krāšņumu.
Jūtos labi, esmu laimīga un smaidu. Izjūtu mieru, labsajūtu un gandarījumu par dzīvi, par nākotni, par saviem lēmumiem un izvēlēm. Jūtos saviļņota domājot par to, kas mani sagaida.
Drīz braukšu pie Elīnas domāt dziesmu. Vēlāk gatavosim skečiņu Vērmaņdārza pasākumam (kur TEV būs jābūt, lai ko citu arī tu nebūtu jau paredzējis darīt 28.08.10.). Vakardiena bija jauka, īpatnēji jauka. Man patika lietus laikā ripināties pa zāli (neteikšu, kurš bija idejas autors), satikt pāris klasesbiedrus, slavēt Ziedoņdārzā, redzēt laimīgus cilvēkus, smaidīgas sejas, bērnu prieku un saviļņojumu.
Man patīk dzīvot.
Iešu palasīt kādu brītiņu.
Un jā- es izdomāju, ko gribu uzšūt, tas nebūs viegli, esmu izvēlējusies cietu riekstu.
Dievs ir labs. Dievs ir mīlestība. Dievs ir prieks. Dievs ir atbildes.
Paldies.

otrdiena, 2010. gada 17. augusts

Love letter.




Vārdi, kurus Tu dzirdēsi, ir patiesi. Tie izmainīs Tavu dzīvi, ja Tu to ļausi. Jo tie nāk no Dieva sirds. Viņš mīl Tevi. Un viņš ir tāds tēvs, kuru Tu meklēji visu savu mūžu. Šī ir Viņa mīlestības vēstule Tev…




Mans bērns,

Varbūt Tu mani nezini, bet es zinu par Tevi visu. Psalmi 139:1
Es zinu, kad Tu apsēdies un zinu, kad Tu piecelies. Psalmi 139:2
Man ir zināmi visi Tavi ceļi. Psalmi 139:3
Pat visi Tavi galvas mati ir saskaitīti. Mateja 10:29-31
Jo Tu tiki radīts pēc mana tēla un līdzības. 1.Mozus 1:27
Jo manī Tu dzīvo un kusties, un pastāvi. Apustuļu darbi 17:28
Jo Tu esi mans pēcnācējs. Apustuļu darbi 17:28
Pirms Es Tevi radīju Tavas mātes miesās, Es Tevi jau pazinu. Jeremijas 1:4-5
Es izvēlējos Tevi, kad radīju visu dzīvo. Efeziešiem 1:11-12
Tu nebiji kļūda, jo visas Tavas dienas ir ierakstītas manā grāmatā. Psalmi 139:15-16
Es noteicu laiku, kad Tu piedzimi un vietu kur Tu dzīvo. Apustuļu darbi 17:26
Tu esi brīnišķi radīts. Psalmi 139:14
Es izveidoju Tevi Tavas mātes klēpī. Psalmi 139:13
Un palīdzēju Tev piedzimt Tavas dzimšanas dienā. Psalmi 71:6
Tie, kas mani nepazīst, ir radījuši par mani nepareizu priekšstatu. Jāņa 8:41-44
Es neesmu tāls un dusmīgs, bet gan mīlestības pilnīgākā izpausme. 1.Jāņa 4:16
Un es vēlos izliet pār Tevi savu mīlestību. 1.Jāņa 3:1
Vienkārši tāpēc, ka Tu esi mans bērns un Es esmu Tavs Tēvs. 1.Jāņa 3:1
Es piedāvāju Tev to, ko tavs miesīgais tēvs nekad nespētu. Mateja 7:11
Jo es esmu ideāls Tēvs. Mateja 5:48
Ikkatra laba dāvana nāk no manis. Jēkaba 1:17
Jo es tevi nodrošinu un apmierinu ikvienu Tavu vajadzību. Mateja 6:31-33
Mans plāns Tavai nākotnei vienmēr ir bijis pildīts ar cerību. Jeremijas 29:11
Jo es mīlu tevi ar nebeidzamu mīlestību. Jeremijas 31:3
Manas domas attiecībā uz Tevi nav saskaitāmas, kā smiltis jūras krastā. Psalmi 139:17-18
Un es priecājos par Tevi dziedot. Cefanjas 3:17
Es nekad nepārtraukšu tev darīt labu. Jeremijas 32:40
Jo Tu esi man visdārgākais. 2.Mozus 19:5
Es no visas sirds vēlos nostiprināt Tevi. Jeremijas 32:41
Un es vēlos Tev parādīt izcilas un brīnumainas lietas. Jeremijas 33:3
Ja Tu meklēsi mani no visas savas sirds, Tu mani atradīsi. 5.Mozus 4:29
Meklē savu prieku manī, un es Tev došu Tavas sirds vēlmes. Psalmi 37:4
Jo tas esmu es, kas deva Tev šīs vēlmes. Filipiešiem 2:13
Es esmu spējīgs paveikt vairāk, nekā Tu spēj iedomāties. Efeziešiem 3:20
Jo Es esmu Tavs vislielākais uzmundrinātājs. 2.Tesaloniķiešiem 2:16-17
Es arī esmu Tēvs, kas tevi mierina visās Tavās bēdās. 2.Korintiešiem 1:3-4
Kad Tava sirds ir salauzta, Es esmu Tev blakus. Psalmi 34:18
Kā gans, kas nes jēru, Es Tevi esmu nesis pie savas sirds. Jesajas 40:11
Kādu dienu es notraukšu visas asaras no Tavām acīm. Jāņa atklāsmes grāmata 21:3-4
Un es paņemšu projām visas sāpes, kuras Tu izcieti šajā pasaulē. Jāņa atklāsmes grāmata 21:3-4
Es esmu Tavs Tēvs un es mīlu Tevi tāpat, kā mīlu savu dēlu, Jēzu. Jāņa 17:23
Jo Jēzū ir atklāta mana mīlestība. Jāņa 17:26
Viņš ir precīzs manas būtības attēls. Ebrejiem 1:3
Viņš atnāca parādīt, ka es esmu par Tevi, nevis pret Tevi. Romiešiem 8:31
Un pateikt Tev, ka es neuzskaitu Tavus grēkus. 2.Korintiešiem 5:18-19
Jēzus mira, lai Tu un es spētu atkal tikt savienoti. 2.Korintiešiem 5:18-19
Viņa nāve bija lielākais apliecinājums manai mīlestībai pret Tevi. 1.Jāņa 4:10
Es atdevu visu, ko mīlēju, lai varētu iegūt Tavu mīlestību. Romiešiem 8:31-32
Ja Tu pieņemsi mana Dēla Jēzus dāvanu, Tu pieņemsi mani. 1.Jāņa 2:23
Tad nekad un nekas vairs nespēs nošķirt Tevi no manas mīlestības. Romiešiem 8:38-39
Nāc mājās, un es sarīkošu vislielākās svinības, kādas vien ir redzētas debesīs. Lukas 15:7
Es vienmēr esmu bijis Tēvs un vienmēr būšu Tēvs. Efeziešiem 3:14-15
Mans jautājums ir – Vai Tu būsi mans bērns? Jāņa 1:12-13
Es gaidu Tevi. Lukas 15:11-32

Mīlot, Tavs Tēvs, Visvarenais Dievs.

pirmdiena, 2010. gada 9. augusts

Akordeons.

Man mājās beidzot ir akordeons. Smieklīgi, ka tikai La Valse d'Amelie skaņdarba dēļ es tik izmisīgi centos atrast kādu labsirdīgu dvēseli, kas būtu ar mieru man aizdot šo instrumentu uz nenoteiktu laiku. Un jūs neticēsiet- veseli trīs atsaucās!!! Jocīgi, ka tik daudziem mājās ir akordeons. Nu jā, katrā ziņa es tagad esmu ceļā uz La Valse d'Amelie melodijas pievārēšanu nospēlēt ne tikai uz klavierēm, bet arī akordeona, un nav nemaz tik sarežģīti, kā domāju.

Vispār forši, man mājās tagad ir ģitāra, akordeons un sintezators (kurš nezināmu iemeslu dēļ ir atteicies darboties, bet tas nekas, viņš tomēr šeit ir). Jūtos muzikāla. Ha.

Es jūtos arī mākslas parauta, jo šodien ar Zani zīmēju Vecrīgā un baudīju safotografētās ballītes bildes. Bet nu jā, tā tik tāda izlikšanās.

Un man ir lieliski jaunumi- es piedalīšos Cerības Festivāla teātrītī. Man patīk, ka Dievs visu tik jauki pakārto.

Vispār kopumā es smaidu un esmu laimīga.

P.s.laikam labi, ka neaizgāju ar Rūdolfu&co pārgājienā, jo viņi nakšņo Olaines kapsētā.!