Es jūtu, kā aizvien vairāk attālinos no loģiskās domāšanas, proti, matemātiski saprotamās un izskaitļojamās domāšanas. Īstenībā man par to pat nav nemaz tik skumji, kā biju domājusi, ka būs. Lai nu kā, tā vienmēr paliks manī. Vienīgi vairs ne tik acīmredzami saprotamā veidā. Ja gribēšu, atbrīvošu. Šobrīd tā atpūšas aptuveni kā šajā dziesmā teikts http://www.youtube.com/watch?v=fLexgOxsZu0 kuras video--> just freaks me out!
Parīt Zarā sākas izpārdošana, kas nozīmē, ka mēs rīt līdz plkst.23:00 tur tupēsim (VISI) un līmēsim jaunās cenas. Ai, nav jautri, nekas, cerams varēšu to darīt ar saviem mīļākajiem kolēģiem, tad varēšu arī pasmieties un parunāties tā forši.
Un jā, rīt ir arī mana kursa darba aizstāvēšana- man bail. Es nezinu, kā tas notiek, izklausās pārāk nopietni, turklāt- MAN NAV KO VILKT!
P.s.Ai, es gribu precēties.
