Ak jel!
Es sevī jūtu tādu pavasara sparu :D šodien ar bračku izdomājām paskriet, aizskrējām līdz Mežaparkam, pie Ķīsīša pavingrojām, tad skrējām atpakaļ, nu moins, nezināju, ka es tā varu :D bet forši, man visu laiku likās, ka riebjas skriet, bet pēdējās dienās tik par to vien varēju domāt :) jauki jauki jauki. Tagad mums abiem ir plāns- skriet cik vien maksimāli daudzos vakaros/rītos varam, neēst vakaros un atteikties no saldumiem- kā nekā līdz vasarai ir jānodzen tā absolūti nelietderīgā riepiņa :)
Šķiet, ka vasara un pavasaris man dod spēku, vismaz nedaudz :)
Ai, un vispār es nevaru sagaidīt, kad sāksies vasara, jo man ir apnikuši visi darāmie darbi (:
P.s.jāsāk nopietni mācīties franču valoda.
Au revoir!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru