piektdiena, 2010. gada 11. jūnijs

Remember me.

Noskatījos tik ļoti izslavēto filmu Remember me.
Nevaru saprast, kādas ir manas sajūtas par viņu.
Kad sāku skatīties, nekādi nevarēju atcerēties kāpēc tik ļoti pretojos šai filmai, pat treileri neskatījos, ko es daru vienmēr. Un jā, tad, kad filmā parādījās Roberts Pattinsons, atcerējos- nejutos iedvesmota apbrīnot kārtējo filmu ar "Krēslas" (jāiemācās izrunāt šis vārds) galveno varoni. Negribēju redzēt tikai tāpēc, ka visi tik ļoti sajūsminājās par viņu, negribēju būt viena no, nav labi justies bara instinkta vadītai, tāda pazušanas un "man nav savas gribas" sajūta, gribu būt tikai es.
Sākums drusku šokēja, jo, kā man daudzi jau pačukstēja- šis būs riktīgs raudamais gabals. Biju gaidījusi ieraudzīt kārtējo mīlestības romānu ar ievadu, sarežģījumu (kur jāraud) un laimīgu atrisinājumu (atkal asaras), bet nē- drāma. Turklāt viss drūmā noskaņā ieturēts un saglabāts. Aplausi režisoram.
Smags stāsts. Tiešām. Pārdomu pilns. Uz tādas sižeta līnijas fona mana dzīve izskatās kā rožu dārzs pārkaisīts ar mirrēm, nu labi, pāris mirru gabaliņiem.
Nav viegli, ja vecāki par tevi neliekas ne zinis un paši to nemaz nemana, jo nauda, redz, ir svarīgāka. Pavisam nav viegli, ja amerikāņu geto rajona metro stacijā 11 gadu vecumā nošauj tavu māti, vai, ja tavs brālis 22.dzimšanas dienā izdara pašnāvību. Arī mazai meitenei skolā justies atstumtai, pamestai, vienai un apsmietai nav viegli. Jā, nav. Ir tik vienkārši kādam sabojāt dzīvi, nelaikā pasakot ko aizvainojošu vai vienkārši noignorējot, bet, ja tas atkārtojas dienu no dienas, dienu no dienas- kā tad lai cilvēks jūtas?
Ja kāds vēlas izraisīt savā dvēselē dziļas pārdomas, tad es iesaku noskatīties šo filmu, bet noteikti ne vēlami jautram vakaram.

otrdiena, 2010. gada 25. maijs

Atā!

Mans vasaras plāns ir aprakstīts šeit: http://cabis.lv/2010/04/20/104/

svētdiena, 2010. gada 23. maijs

Eksāmeni.

Šogad, šķiet, izpaliks lielais pirms eksāmenu mācīšanās vilnis. Jau otro dienu laižu muļķi, tas nekas, ka parīt eksāmens, es vienkārši nespēju pieķerties kam tik ļoti apnicīgam. Ha. Muļķīgi. žēl. Vajadzētu.

svētdiena, 2010. gada 9. maijs

Blessed.


Labākās brīvdienas ar pasaulē labākajiem, mīļākajiem, jaukākajiem, smieklīgākajiem, svētītākajiem cilvēkiem. Nespēju sagaidīt nākamo tusiņu. ^^ Un jā- nākamās nedēļas skečiņš arī solās būt labs, ceru notēlot lieliski, vismaz šodien saņēmu komplimentus, ka man uz to ir talants :) Dievs attīsta talantus. Prieks, ka manī acīmredzot ir potenciāls ^^ Paldies Dievam, bez Viņa nekur.
Turpmāk pavadīšu aizvien vairāk laika šajā satriecoši-ideāli-fantastiskajā sabiedrība.
Un vakar pie Ingūnas pārsmējos --> vakara dullums ir satriecošs. Un man beidzot ir siera kūkas recepte- ha, saturieties, es uzdarbošos.

Man šķiet, ka manā saprātā skola ir pilnībā aizmirsta. Smieklīgi, ka tas notiek tik ļoti neatbilstošā momentā. Un jā, nolēmām svinēt izlaidumu kopā ar Dāvidu, Elīnu un Gintu (arī beidzēji šogad) un pārējiem. :) Varētu būt tik ļoti jauki, tik žēl, ka mums datumi atšķiras, bet tas jau nekas- tusiņu nekad nevar būt par daudz ^^
Izdzēsu visu mūziku no telefona :) tagad man ir Dāvida mūzika, tas nekas, ka nav mans stils- toties dziesmas ar jēgu, sāk iepatikties :)

trešdiena, 2010. gada 5. maijs

Svēts.


Patiesi labi pavadīts brīvdienu laiks. Nenožēloju ne mirkli, kad izlēmu doties uz nometni Run2Win. Dieva klātbūtnes siltumnīcas efekts. Fantastiska sajūta :) Draugi. Atklāsmes. Izcīnītas cīņas. Pārdzīvojumi un tikšana ar sevi galā. Tagad tas jānotur. Rīt uz jauniešu vadīto dievkalpojumu došos. Un, Laura, nemaz nedomā noslinkot :)

Daudz negribu rakstīt, iešu lasīt Bībeli.

otrdiena, 2010. gada 27. aprīlis

Pārmaiņas.


Man patīk šodien justies kā saulstariņam ^^ visnotaļ patīkamas pārmaiņas kopš svētdienas lielapmērķezas manā galvā (:

Šodien 2x30 minūtes sēdēju infrasarkanajā pirtī, man patīk, bet tikai žēl, ka es nejūtu acīmredzamu rezultātu. Mērķis- nedēļas laikā atbrīvoties no sava pāri-jostai-lienošā puncīša ^^ lai gan savā ziņā tas ir šarmanti --> pieskaņoties sava uzvārda būtībai --> bet nē.

Ar nepacietību gaidu nometni :) īstenībā šī nedēļa jau tik pārspīlēti ir pārbāzta ar dažādiem notikumiem, ka bail. Būs jāizdara smaga izvēle un jāizvēlas no kā atteikties. Bet man patīk, ja notikumu ir daudz, nu labi, izņēmums ir, ja viss fantastiskais sakrīt vienā laikā, gluži kā tas notiek skolā ar skolotāju iedomām iedot mums kādu k.d. uzlikt.

Bet nekas, tāpat jūtos labi. :)


http://www.youtube.com/watch?v=jj4y8TNQud4&playnext_from=TL&videos=Rsb0l9rj6dw&playnext=1

pirmdiena, 2010. gada 19. aprīlis

Kontrolēt.

Man ir vāja paškontrole. Jāsāk būt stingrākai. Jānoliek sevi pie vietas, reizi par visām reizēm.