Drebu.Drebēt.Drebelība.

Man ir tik ļoti ļoti ļoti auksti. Mājās nesilda, jo "neesot vēl pietiekami auksts laiks". Ha. Muļķi tādi. Fakts, ka pa nakti guļot džemperī es saaukstēju kaklu, šķiet tomēr pietiekami lielā mērā pierāda, ka IR pienācis laiks pieslēgt sildītājus.

Amizanti.

Vakar aiznesu uz skolu kameru un statīvu, līdzi stiepjot datoru un vēl viss kaut ko (kas kopā bija pārmērīgi smags) ar domu, ka pārrakstīšu kaseti diskā, un tad braukšu pie Artūra taisīt reklāmas video. Nu neko, aizeju uz skolu, pasaka, ka disks būs gatavs tikai šodien. Ha. Forši, tātad esmu visu to smagumu par velti stiepusi. Aiz dusmām nopitku lielo šokolādi, un viena visu apēdu.

Šodien dabūjām savu disku. Ejot ārā no skolas, satikām Gloriju Sarkani (SARM atbildīgo), viņa mums pateica, ka reklāmas nodošanas datums tiek pārcelts uz 27.septembri :) jes, drusku priecīgāki devāmies likt kopā video. Palaižam disku, skatāmies nofilmēto- ŠOKS- kur ir daļa no nofilmētā?!?!?! Secinājums- filmējot, mēs tinām kaseti atpakaļ, lai redzētu, kas nofilmēts, bet tā nevarēja darīt, jo viss tika rakstīts KASETĒ un tinot atpakaļ un pēc tam atkal ierakstot, iepriekšējais materiāls tiek dzēsts! Ha!!! Tas nozīmē tikai to, ka pirmdien pārtaisīsim pirmo pusi, forši, man būs jātaisa jauna vārna, jābrauc atkal uz Ulbroku, jāsalst kleitā utt. Nu nekas, vismaz pieredze un mācība būt pacietīgam būs iegūta. Bet reāli- paldies Dievam, ka nodošanas datumu pārcēla, citādi nebūtu labi, nu nebūtu.

Bet šodien tomēr kaut ko vērtīgu izdarījām ar ne-izdzēsto materiālu :)

http://www.youtube.com/watch?v=HXz4C7D0F6k

Not the things you do makes you tired, but the things you don't do.

Sākumam es gribu palielīties- biznesa komunikācijās (angļu valodā) es ne tikai tiku labākajā grupā, bet man arī bija labākais rezultāts visā kursā. Ha. Smieklīgi. Es jau zinu pāris čaļus, ka ir gudrāki par mani angļu valodā, bet tomēr prieks, ka mistiskā kārtā mans tests parādīja mani no ģeniālas puses (pat ja tā nemaz nav). Bet ir forši dzirdēt, kā visi nedaudz šokējas, cik darba lapas ir sarežģītas, bet es tikmēr pie sevis domāju- nu jā, tieši tā pat kā pie Boreišas, tikai viss notiek daudz daudz lēnāk.

Vakar sajutos ļoti nogurusi, filozofija mani nogurdināja, es nemaz negribu domāt par to, cik mums tur sasodīti daudz jālasa. Iesāku "Sofijas pasaule", pagaidām tīri interesanta. Es ceru, ka nenonākšu tajā vietā, kur skolotāja teica, ka ar cīņām varēsim tikt tālāk, gribu, lai man visa grāmata liekas interesanta. Vispār kopumā šķiet, ka visi pasniedzēji to vien dara, kā liek mums lasīt, lasīt un vēlreiz lasīt. Par daudz jau.

Vēlāk filmējām otro daļu reklāmai, nepatika rezultāts, pārfilmēsim. Aaaa, tas nav nemaz tik aizraujoši kā domāju :D reāli nogurdina kadru ķeršana, bet tas ir varbūt tāpēc, ka pārējie to neuztver tik nopietni kā mēs ar Artūru.

Vakarā man bija teātra mēģinājums, tas gan bija tik foršs ^^ es biju laimīga satiekot visus tos cilvēkus- beidzot nekādas smēķēšanas, runu par iedzeršanu un lamuvārdu katra otrā teikuma beigās!!! Jes! Smējos par zīmuļu kaujām Toma un Elija izpildījumā http://www.youtube.com/watch?v=XNBqYtga8Es&feature=sub (jā, man ir tāda pati zīmuļu maska, tikai dzeltena) :D Dāvids arī nebija labāks Aktiera lomā :D man bija ļoti jautri.

Šorīt uzrakstīju eseju "Katra mūsu kustība ir mūsu dvēseles kustība" (neverbālās komunikācijas vajadzībām). Vai nu es ilgi nebiju rakstījusi esejas un biju aizmirsusi kā veiksmīgi liet ūdeni vai arī man nebija iedvesmas un tāpēc tas process vilkās tik ilgi, bet es tomēr uzrakstīju (:

P.s. Ja kādam mājās ir Maijas Kūles un Riharda Kūļa sarakstītā grāmata "Filosofija", vai nevarētu man viņu aizdot?

Sajūsma.

Vakar augstskolā bija lieliska diena :)

Man tik ļoti ļoti patīk neverbālā komunikācija. Aaaa, esmu starā. ^^ Visu lekciju sēdēju ar smaidu uz lūpām. Bija tik ļoti jauki, paspējām noskatīties vienu pixar multenīti (http://www.youtube.com/watch?v=p08vqJGcxCc&feature=related) un video ar eksperimentu ar marshmallowiem un bērniem (http://www.youtube.com/watch?v=wWW1vpz1ybo). Pildījām testiņu, secinājumi: man ir eksakta domāšana, stingrs noteikts raksturs un man patīk flirtēt, esmu arī kā izrādās sabiedriska. Tur bija baigā sistēma tam testam, tā ka beigās reti kam sanāca vienāds rezultāts, bet man ar Artūru bija identisks gala iznākums, tas bija smieklīgi. Ak, un jā, man vairāk darbojas kreisā smadzeņu puslode, kas gan esot vairāk raksturīgs vīriešiem. Ha ha, man ir vīriešu domāšana. Vispār lielisks priekšmets.

Šodien piedalījos Žurku skrējienā, man šķiet, ka manas kājas būs beigtas kādu nedēļu atkal, bet bija jauki. Reāli apbrīnoju, kā Zane varēja to visu noskriet un uzvarēt (nu labi, beigās viņu nesa, bet tik un tā). Dabūjam čipsus un sulu, un pēc skrējiena mums deva tik ļoti IDEĀLI garšīgas maizītes! Aaaa, pilnīgi sakārdināju sevi!

Pēc tam, lai gan ar sāpošām kājām, satiku Artūru, kādas trīs stundas staigājām pa centru :) bija jauki. Doma bija meklēt politiskās reklāmas (skolai), bet tā kā šoreiz politiķi uz to ir diez gan slinki, tad nekas no tā nesanāca. Bet vismaz bija daudz laika sarunām un tā. Vismaz tagad pazīšu vienu savu kursabiedru daudz labāk :)

Man ir baigais slinkums visu aprakstīt sīkāk, detalizētāk un konkrētāk, jo esmu pārgurusi, bet galvenais, lai doma būtu skaidra :) Man pat nav spēks meklēt labu bildi!!!

Svinēt dzīvi ir veselīgi.

Šī mirkļa atrašanās varbūtība bohēmiskā sveču pārpilnā telpā kopā ar mūziķiem ir ekvivalenti pielīdzināma nullei. Un tomēr- es sapņošu.

Aukstums.

Šķiet, ka šogad mainās ne tikai manas nākotnes un turpmāko gadu mācīšanās veids, apkārtējā sabiedrība un uzņemto zināšanu skaits, bet arī veiktās darbības atkarībā no laika apstākļiem. Vēl nekad aukstums mani nav darījis tik slinku, bet pēdējā laikā es konkrēti izjūtu, cik ļoti negribu iziet laukā no mājas. Visu laiku ir vēlme būt zem segas siltumā un darīt neko.

Augstskola.

Pirmajā septembrī pamodos ar nedaudz kņudinošu un ziņkāru sajūtu vēderā- kas mani sagaida? uz ko esmu parakstījusies? vai man tur patiks? Esot jau pie RISEBAs man gandrīz palika slikti aiz vēlmes neiet iekšā un iekāpt laika mašīnā, lai dotos ceļojumā uz 2009.gadu, kad uzsāku mācības tik labi pazīstamajā RV1Ģ. Diemžēl manas vēlmes neviens neuzklausīja un man nekas cits neatlika, kā doties iekšā varenajā dzelteno ķieģeļu ēkā pretim savai tuvāko četru gadu nākotnei.

Pirmajā mirklī, kad ieraudzīju pārējos studentus, mani pārņēma šausmas- vai tiešām viņiem visiem jābūt tik pieaugušiem un lieliem?!? Es neesmu kaut ko sajaukusi?!? Stress, vēlme skriet prom (labi, ka man mirklī, kad es skaitīju, cik meitenēm ir augstpapēžu kurpes, piezvanīja Zane).

Sirdi nedaudz atviegloja mājīgās un gaišās telpas, kā arī pasniedzēju smaidi un dzīvesprieks, lai gan studenti šķita nu tik distancēti, cik tas vispār cilvēcīgi maksimāli ir iespējams.

Ak, un jā, aizmirsu pateikt, ka man kā akmens no sirds novēlās, kad redzēju, ka manā kursā ir arī puiši.

Mūs sadalīja grupās un lika veikt grupu darbu, kas būs jāprezentē rīt. Baigais čakars.

Šodiena bija ļoti smieklīga. Pirmajā nodarbībā mēs grupās domājām koncepcijas kā palielināt brenda "Kārums" pieprasījumu (un jā, mums dalīja bezmaksas kārumus ^^), lai palielinātu kreativitāti vienā mirklī mums lika sataisīt papīra lidmašīnas uzrakstīt kādu vārdu un sākt mētāt pa klasi, kad tikām pie kādas lidojošas mūsu virzienā salocītas papīra lapas, bija jāpieraksta vārds, kas saistās ar iepriekš rakstīto utt. Tas bija tik azartā ieraujoši smieklīgi. Un šis pasniedzējs bija amerikānis, kas mani vienkārši līdz sirds dziļumiem sajūsmināja, jo es dzirdēju angļu valodu :)

Mums būs jātaisa arī 3min garu video par Kārumu, es vēl nestādos priekšā kā mēs to izdarīsim.

Kopumā es savā organismā izjūtu ģeometriskajā progresijā augošu matemātikas trūkumu. Gribu taisīt matemātikas pulciņu!

Es beidzot sapratu, ko nozīmē ideja, ka pirmo ģimnāzistu joki, paradumi un raksturs atšķiras no pārējiem. RISEBAa es to tik ļoti spēcīgi izjūtu, cik vien tas ir iespējams. Man pietrūkst "Es zaudēju", "Miljons" un mūžīgais Toma kubika rubiks. Man pietrūkst Jēkaba, Donika un Emīla izsaucieni un joki stundu laikā. Šeit visi ir tik ļoti citādāki, kā no citas pasaules. Es negribu pazaudēt to RV1Ģ sajūtu, es negribu pazaudēt spēju smieties par mūsu humoru. Es apskaužu Zviedru studentus, jo tur ir 22 skolēni, no pirmās.

Es NEGRIBU pazaudēt piederību labākajai skolai, kaut tikai apziņas līmenī.

Un pats galvenais- es negribu pazaudēt gudrību un inteliģences pakāpi.