Spontanitāte.

"Spontanitāte ir izpausme, kad aizrautīgi tiek lauztas robežas un standartsituācijas. Cilvēks dara, ko grib un kā māk, bet ievēro morāles normas. Spontāna rīcība nevar būt iegrožota un stingri norobežota uzvedības noteikumu rāmjos. Spontanitāte var būt arī kreatīvas izpausmes, kas izraibina dzīvi. "

Man tik ļoti patīk spontānas idejas. Tādas dienas ir visizdevušākās, jo nav kur vilties. Parasti pirms pasākumiem mūsu prāti jau nedaudz tiek nodarbināti ar to kā būs, kas būs, dažas ainas nelielos apmēros mūsu domās jau tiek interpretētas, bet dzīvē nekas nenotiek tā- pēc plāna, tāpēc citeiz nākas vilties, bet, ja idejas un darbības nāk pilnīgi spontāni un negaidīti, tad jau nav kur vilties, jo nekas netika iepriekš safantazēts.

Aizvakar vakarā es staigāju pa veikaliem ar Aneti un meklēju izlaiduma kleitu, nu neko, jau vēls, ejam uz GC, pēkšņi sastopam Mārtiņu (izskatījās apjucis :D), šis izrādās pēc evaņģelizācijas nāk, cerēja kādu satikt, jo gribēja taisīt lūgšanu vakaru savā kambarī. Mēs ar Aneti piekrītam, vēl sazvanām Kasparu, lai šis arī nāk. Mārtiņa kambaris riktīgi foršs- grupas mēģinājumu zāle, visas sienas pārklātas ar padomju olu traukiem (skaņas izolācijai un kontrolei), divas gleznas ar tur bija (viena viņa, viena māsas), uzzinājām baigās tehnikas kā visādus interesanti netradicionālus darbus taisīt (viņš mākslas akadēmijā mācās neatceros ko, bet bija interesanti). Un tur bija viens rozā olu trauks- unikāli. Lūgšanas pilnā sparā notiek, pēc kāda laika ierodas Kaspars, bišku iztraucēja, bet nu nekas. Parunājām, sākām dziedāt slavēšanas dziesmas :) Mārtiņš uz ģitāras un dzied, Kaspars ar savu super labo balsi arī laiž, es tur tā paklusām pīkstu. Izdomājām paskatīties cik ir pulkstenis, ups, 00.40. Netiekam mājās, Kasparam ir mašīna, aizvest var, bet tā īsti jau nemaz negribas uz mājām. Ideja- braucam uz Bābelīti peldēties!!! Aizlaidām izpeldējāmies :) es riktīgi pārbijos, kad ģērbjoties redzēju uz mūsu pusi nākam cilvēkus ar lukturīšiem :D domāju, ka policija sodīs par mašīnas turēšanu neatļautā vietā, bet tie tik parasti peldētgriboši ļaudis bija. Tagad jādomā ko tālāk darīt. Atkal ideja- braucam pie Kaspara uz vasarnīcu Plakanciemā . Nu braucam. Tik desas bija grūti atrast, izbraukājām pusi centra meklējot pēc Anetes domām viņai zināmos diennakts veikalus, no kuriem neviens nebija īsts, beigās palikām pie vecā labā Statoila. Mēs ar Aneti jau pārsalušas, kā nekā vienos šortiņos un maiciņās, šie abi riktīgos džemperos un biksēs, Plakanciemā vismaz pie segām tikām. Desas uzcepām, pasmējāmies, kūku paēdām. Tad braucām skatīties barakas, kur mums brutāli uzbruka odi. Aaa, jā, Kaspars māk driftot, tā ka man bija tas gods to izbaudīt. Riktīgi patika. No rīta aizvedām Mārtiņu uz mājām pie viņa līgavas un paši laidām uz Dubultiem sauļoties. Kamēr Kaspars gulšņājās, mēs ar Aneti paskrējām 40min gar jūras krastu :) sauļojoties gandrīz aizmigām.

Ļoti ļoti izdevusies nakts bija :) interesanti, ka pirms tam praktiski nekad nebiju runājusi ne ar Mārtiņu, ne Kasparu, tā ka uzzināju daudz ko jaunu. Un jā, visu laiku biju domājusi, ka man labāk patīk būt jaunāku cilvēku sabiedrībā, bet tajā vakarā, kad sapratu, ka Anetei ir 21 un abiem čaļiem 26, nonācu pie secinājuma- esmu laikam mainījusies.

Superjaukiņi.