Svari.

Nēēē, mani svari sāk čakarēties! Un kā man tagad sekot līdzi tam, cik daudz es varu ēst? :D

Jā, zinu, ļoti nesakarīgs bloga ieraksts.

Līgatne.

šodien ar ģimeni bijām izbraukumā uz Līgatni.

Bija tik ļoti labi.

Man tā patīk mūsu ģimene :)

Smiekli atskanēja visas dienas garumā.

Braucām uz Līgatnes dabas parku vai zoo dārzu, vai nezinu kā to īsti nosaukt, bet vietu, kur bija jāiet pa meža taku un ik pa laikam malās bija kaut kādi dzīvnieki. :)

Protams, kā jau Puncuļi, mēs nevarējām iztikt bez iešanas ne tur kur vajag tikai tāpēc, lai redzētu briežus tuvāk, apgājām apkārt visai sētai, vispār jauki, kā tie Brieži mūs novēroja un sekoja mums. Bija arī smieklīgi pasmieties par mammu un viņas ēšanas kāri un visiem pārējiem jociņiem. Un tētim patīk daudz runāt. Jap. Un man likās baigi mīlīgie visi tie fragmenti, kad mamma tika nosaukta par sieviņu no tēta puses. Un vēl mēs secinājām, ka šamējiem šogad ir 20 gadu kāzu jubileja tai pat dienā, kad Dagnei skolā ir skate.

Pēc ilgās pastaigas pa mežu, mēs braucām uz Gaujas pārceltuvi, kur uz tādas kā laipiņas mūs pārvilka pāri visai Gaujai kopā ar mašīnu. Bija smieklīgi skatīties, ka tajā mirklī kādi 8 krastā palikušie cilvēki mūs fotografēja. Viņi laikam nezināja, ka tur tā var darīt /giggle/

Tad no turienes mēs braucām uz Braslas upīti, kuras krstā taisījām pukniku :) baigi jauki bija. Tētis sev un mammai bija paņēmis līdzi saliekamos krēslus, bet mēs, bērni, sēdējām uz segas. Un ārā bija gandrīz tik silts laiks kā vasarā :) Atpakaļceļā mēs ar Dagni gulējām :D jā, es sajutos kā mazs bērns, kurš mašīnā mieg ciet.

super diena :):)

Fizmati.

Vakar ciemojos pie Zanes viņas fizmatos :) vispār interesanti, kārējā augstskola, kur tu ieej un pa labi un pa kreisi redzi savējos- pirmos. Forši ir ieiet citā skolā un visiem teikt čau! Tādas pazīstami siltas sajūtas. Bet spēcīgākais secinājums no šī gājiena man ir tāds, ka es esmu galīgi atradinājusies no matemātikas, man šķita, ka es ar milzīgi gigantisku entuziasmu sēdēšu matemātiskās analīzes lekcijā un kā sūklis iesūkšu visu informāciju, bet tā vietā es nespēju koncentrēties. Pavisam vienkārši- mani tas vairs pat tik ļoti nesaistīja. Man ir liels kauns un rūgta sirds, es ceru, ka tas bija īslaicīgi. Laikam jāsāk nopietni domāt par to, kā saglabāt matemātiku savā dzīvē. Anete ar Elīnu gan man teica, ka acīmredzot mani sagaida kas daudz aizraujošāks un labāks, bet viņas nesaprot, viņas nemācījās Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā, viņas neizjūt šo pienākuma apziņu būt starā par matemātiskām formulām un samežģītiem vienādojumiem. Jācīnās par sava ekzaktā prāta puses saglabāšanu.

Vispār es esmu priecīga un smaidu. Esmu mierīga. ar zani un viņas Ievu vakar pārēdāmies saldumus :) mums bija divas lielās šokolādes un kūka, kur Zanei uz ielas atdeva pazīstama sieviete, kura steidzās un kurai nebija kur likt to gardumiņu. Ha. Žēl, ka man nav tādu draugu- ar nevajadzīgu saldumu krājumiem.

Pēc tam es paliku pie Elīnas (Grudules) pa nakti :) tas bija tik jauki. Viņa ir tik jauka. Man šķiet, ka tik tiešām, visi, kas ir ar mani, agrāk vai vēlāk sāk runāt par puišiem un sapņot par vīriem :D haha, tas notiek jau miljono reizi ar miljono cilvēku.

Man šķiet, ka es šodien neiešu uz teātra mēģinājumu, jo ārā ir pārāk auksti un es esmu saģērbusies ļoti plāni, un tagad sēžu skolā un rakstu šo ierakstu ar 0% iespēju tikt pie siltām drēbēm. (: Vispār esmu secinājusi, ka es tiešām neesmu aukstā laika cienītāja, nekad nevarētu dzīvot pie sniegotiem kalniem, lai cik skaisti tur arī nebūtu, tā laikam ir vienīgā lieta, par kuru spriežot, es nevados pēc vizuālām vajadzībām. Starp citu, es vakar autobusā redzēju čali ar superīgu somu, tādu sulīgi brūnu. Viņš izskatījās pēc puiša, kas vai nu mācās par modes dizaineri, vai labi zīmē. Man patika :) koptēls patīkams.

Mums sabiedriskajās attiecībās bija jātaisa darbs par tēla veidojošajiem faktoriem un jāpasniedz radoši. Haha, protams, ka es pārcentos- es uzzīmēju Katrīni Pasternaku uz aptuveni A2 formāta bieza pelēka kartona (ar zīmuļiem un tušu) un sagriezu sešos puzzles gabaliņos :) doma bija tāda, ka tēlu neveido tikai viens faktors- izskats, rakstura īpatnības utt.- bet gan viss kopā. Un tikai, saliekot kopā visus gabaliņus, mums rodas pilnīgs priekšstats. Nu jā, kaut kā taču jāizliek sava vēlme zīmēt :) citi teica, ka esmu traka tik ļoti cenšoties, bet mani pārlieku aizrāva process, tāpēc nesatraucos. Tas nekas, ka tas aizņēma veselu dienu un vēl drusku mana laika.

P.s. es visus oficiāli uzaicinu uz novemrī notiekošo Cerības Festivālu :)

Dzimšanas diena.

Šodien skola svinēja savu dzimšanas dienu un informācijas centra atklāšanu :) tas nozīmē to, ka 11:30 vestibilā bija svinīgā daļa ar sarkanās lentes pārgriešanu un lielās kūkas ēšanu (jap, tieši tā- kūkas ēšanu). Muhaha, es tiku pie diviem gabaliņiem ^^ kūka bija diez gan garšīga, tik žēl, ka man negaršo kokosriekstu skaidiņas tortēs, tad būtu pavisam izcili :)

Neverbālā komunikācija kā vienmēr bija interesanti aizraujoša :) esmu procentuāli spēcīgāks vizuālists. Jap. Ja, cenšoties kaut ko atcerēties, cilvēks skatās uz augšu pa diagonāli, tad viņš ir vizuālists, ja pa labi vai pa kreisi, tad audiālists, bet ja pa diagonāli uz leju, tad- kinestētiķis, bet, ja uz leju pa diagonāli uz otru pusi, tad neatceros kā to sauca :D bet tāds cilvēks runā ar sevi. Super jaukas nodarbības :)

Informācijas fiksēšanas un interpretēšanas praktikums, kā vienmēr vilkās un nevarēja sagaidīt savu galu. Diez gan neinteresants priekšmets, vai arī mums vienkārši nesapas domāšanas veids ar pasniedzēju :)

Un tad bija mana pirmā aktiermeistarības nodarbība pie Katrīnas Pasternakas :) bija jokaini dzirdēt viņas balsi dzīvē, nevis pa TV. Vispār kopumā viņa ir tik pat jauka kā TV ekrānā :) janvārī mums pa grupām būs jārāda iestudētie lugas fragmenti. Kaut kad semestra vidū jāsagatavo prezentācija par sev tuvu tēmu, jāprezentē, un mūs filmēs, lai mēs vēlāk varētu apskatīt ierakstu un labot savas kļūdas :) un būs vēl jāuzraksta pārspriedums par lugu pēc izvēles :) vispār viņa šķita jauka. Cik sapratu- mums būs daudz jārunā. Hm. Un tā kā viņa vairākas reizes kā par piemēru minēja savu 17 gadus veco dēlu, kurš mācās 12.klasē, tad man tagad gribas ar viņu iepazīties :D ha. Un viņas meita ir mācījusies Anglijā baletu dejot! Tik forši :)

Vispār šodien man ir jāiet agri gulēt, jo rīt jau 6:45 jābūt vēlēšanu iecirknī 6.vsk. :)

P.s.ko man ņemt kā tēmu aktiermeistarības prezentācijai?

P.p.s. man mājās ir tik auksti, ka es pamostoties un aizmiegot atrodos pilnībā ar visu seju zem segas ar diviem džemperiem un zeķēm.

Pabeidzu.

Šobrīd nodarbojos ar intrapersonālo komunikāciju saistībā ar jautājumu par to, ko un kā man darīt tuvākajā laikā. Iekšēju strīda jautājumu risināšana ir neizbēgama.

Vispār laikam galvenais, ko es gribēju pateikt, bija tas, ka mēs pabeidzām taisīt reklāmu, neskatoties uz to, ka Windows Movie Makers saplīsa vismaz (kā minimums) trīs reizes un mums nācās visu pārtaisīt. Nezinu, vai kāds no cilvēkiem, kas lasīs šo ierakstu redzēs reklāmu, jo beigās mēs viņu sasteidzām aiz stresa, ka atkal programma noplīsīs :D Bet jūs varat paklausīties paralēlkursa Kāruma dziesmiņu, ha: http://www.youtube.com/watch?v=A3RP7mi82k4&feature=related

Exhausted.

Nogurusi no apstākļiem.

Nogurusi no emocijām.

Nogurusi psiholoģiski.

Nogurusi no aukstām pēdām.

Nogurusi no vēlmēm.

Nogurusi no greizsirdības.

Nogurusi no bezgaisa.

Nogurusi no nepareizā.

Nogurusi no situācijas nemainības.

Šodien autobusā aizmigu.

Izpratne.

Es šobrīd sēžu un spriedelēju par to, kāpēc mums katram ir kaut kas, kas mūs spēj aizraut savā intīmi-satraucošajā pasaulē, ar to es domāju- personisko sapņu pasauli. Kāpēc katram no mums ir savas iegribas, kaislības, vēlmes, lietas, skaņas, darbības, sajūtas, kas liek aiz laimes smaidīt un dod spēku iet un darīt. Kāpēc, katru reizi klausoties klavieru skaņdarbus, es izjūtu milzīgu vēlmi pieskarties taustiņiem un ieklīst citiem nepieejamā mūzikas pasaulē, kāpēc dejojot, manī rodas vēlme virpuļot un izlikties, ka neesmu īsta, bet fantāzija?Kāpēc gleznojot un sajūtot katru otas triepienu, es saliecu galvu sānis? Jā, tie ir mani mazie sapņi pārvērsti matērijā. Bet kāpēc to pašu manī nerada fizikas likumu izpratne, flautas spēle vai bērnu pasaku sacerēšana? Es nesaprotu. Un vai nav tā, ka katram vienam viņa paša kaislības šajā personā rada nelielu lepnumu un piepaceltu galvu?- mākslinieki smejas par tucinieku grāvējiem, matemātiķi ir augstprātīgi savā gudrībā (kaut tikai iekšēji), sportisti lielās ar savu spēku. Kāpēc katram viņa paša lauciņš šķiet tas labākais un izcilākais, vai ne tāpēc, ka mēs tomēr esam egoisti, savā ziņā?

Tas ir līdzīgi kā skolotājiem katram savs priekšmets šķiet tas svarīgākais, nozīmīgākais un noderīgākais. Bet kāpēc tā notiek? Atkal nāk prātā vienīgi egoisma teorija.

Vispār interesanti, gribētu šo izprast.

Šķiet, ka filosofija man lika domāt par ko tik aplamu.