Vakar ciemojos pie Zanes viņas fizmatos :) vispār interesanti, kārējā augstskola, kur tu ieej un pa labi un pa kreisi redzi savējos- pirmos. Forši ir ieiet citā skolā un visiem teikt čau! Tādas pazīstami siltas sajūtas. Bet spēcīgākais secinājums no šī gājiena man ir tāds, ka es esmu galīgi atradinājusies no matemātikas, man šķita, ka es ar milzīgi gigantisku entuziasmu sēdēšu matemātiskās analīzes lekcijā un kā sūklis iesūkšu visu informāciju, bet tā vietā es nespēju koncentrēties. Pavisam vienkārši- mani tas vairs pat tik ļoti nesaistīja. Man ir liels kauns un rūgta sirds, es ceru, ka tas bija īslaicīgi. Laikam jāsāk nopietni domāt par to, kā saglabāt matemātiku savā dzīvē. Anete ar Elīnu gan man teica, ka acīmredzot mani sagaida kas daudz aizraujošāks un labāks, bet viņas nesaprot, viņas nemācījās Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā, viņas neizjūt šo pienākuma apziņu būt starā par matemātiskām formulām un samežģītiem vienādojumiem. Jācīnās par sava ekzaktā prāta puses saglabāšanu.
Vispār es esmu priecīga un smaidu. Esmu mierīga. ar zani un viņas Ievu vakar pārēdāmies saldumus :) mums bija divas lielās šokolādes un kūka, kur Zanei uz ielas atdeva pazīstama sieviete, kura steidzās un kurai nebija kur likt to gardumiņu. Ha. Žēl, ka man nav tādu draugu- ar nevajadzīgu saldumu krājumiem.
Pēc tam es paliku pie Elīnas (Grudules) pa nakti :) tas bija tik jauki. Viņa ir tik jauka. Man šķiet, ka tik tiešām, visi, kas ir ar mani, agrāk vai vēlāk sāk runāt par puišiem un sapņot par vīriem :D haha, tas notiek jau miljono reizi ar miljono cilvēku.
Man šķiet, ka es šodien neiešu uz teātra mēģinājumu, jo ārā ir pārāk auksti un es esmu saģērbusies ļoti plāni, un tagad sēžu skolā un rakstu šo ierakstu ar 0% iespēju tikt pie siltām drēbēm. (: Vispār esmu secinājusi, ka es tiešām neesmu aukstā laika cienītāja, nekad nevarētu dzīvot pie sniegotiem kalniem, lai cik skaisti tur arī nebūtu, tā laikam ir vienīgā lieta, par kuru spriežot, es nevados pēc vizuālām vajadzībām. Starp citu, es vakar autobusā redzēju čali ar superīgu somu, tādu sulīgi brūnu. Viņš izskatījās pēc puiša, kas vai nu mācās par modes dizaineri, vai labi zīmē. Man patika :) koptēls patīkams.
Mums sabiedriskajās attiecībās bija jātaisa darbs par tēla veidojošajiem faktoriem un jāpasniedz radoši. Haha, protams, ka es pārcentos- es uzzīmēju Katrīni Pasternaku uz aptuveni A2 formāta bieza pelēka kartona (ar zīmuļiem un tušu) un sagriezu sešos puzzles gabaliņos :) doma bija tāda, ka tēlu neveido tikai viens faktors- izskats, rakstura īpatnības utt.- bet gan viss kopā. Un tikai, saliekot kopā visus gabaliņus, mums rodas pilnīgs priekšstats. Nu jā, kaut kā taču jāizliek sava vēlme zīmēt :) citi teica, ka esmu traka tik ļoti cenšoties, bet mani pārlieku aizrāva process, tāpēc nesatraucos. Tas nekas, ka tas aizņēma veselu dienu un vēl drusku mana laika.
P.s. es visus oficiāli uzaicinu uz novemrī notiekošo Cerības Festivālu :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru