Man nepatīk, ka ir cilvēki, kas domā, ka man ir slikta atmiņa, jo tā nav, viņa vienkārši ir citādāka. Tā jau ir, ka cilvēki atceras tās lietas, ko paši grib atcerēties vai kas saistās ar specifiski spēcīgiem pārdzīvojumiem, emocijām, sajūtām. Acīmredzot man ir citādāka uztvere. Bet man tiešām nepatīk dzirdēt komentārus: "Bet jā, Laura jau neatcerēsies", "Es jau domāju, ka tu neatminēsies". Tas ir riebīgi. Patiesi. Toties es ātri atceros deju soļus un, lai gan nekad neatcerēšos visas ielas pēc nosaukumiem, tomēr vienmēr varēšu aiziet līdz galamērķim pēc vizuālās atmiņas, un mūžīgi atcerēšos telefona numurus, kas vairs pat neeksistē, bet no manas galvas laukā neiet tik un tā.Jā, es arī, spēlējot klavieres, ritmu skaitu citādāk kā visi citi, bet kāda starpība, ja rezultāts tāds pats.
Un atzīstu- man nepatīk latviešu folkloras visādas tur lietiņas, un latvju raksti un zīmes visur, un vecās latviešu multenes arīdzan. Nu, nav tā, ka nepatīk, vienkārši nesaista. Es cienu skaistas lietas, kas manā saprātā neietilpst iepriekšminētajā.
Es esmu arī izklaidīga, bet tai pat laikā perfekcioniste līdz nelabumam. Parasti tās manas perfekcionistiski izstrādātās lietiņas ir tās, kas citiem ir vairāk vai mazāk vienaldzīgas. Sāk šķist, ka vai nu es esmu jokaina vai arī man ir jāmaina draugi un jāatrod sev līdzīgāki. Smieklīgi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru