Es šodien laikam ļoti priecājos. Man patīk, ja cilvēki labāk atceras par manām jubilejām nekā es pati :) tas ir tik jauki, ka tev nāk klāt draugi un samīļo un apsveic, un saka, ka ļoti mīl ^^ jā, tas patiešām dod spēku. Draudziņi ir tik jauka padarīšana.Un vēl ir forši, ka tev pienāk klāt un samīļo cilvēki, ar kuriem tu nemaz tik bieži nekomunicē, bet tik un tā- šis cilvēks ir atcerējies :) jā. Tāda jauka diena.Man gribas tagad sev apkārt daudzus jaukus cilvēciņus ^^ tā lai viss būtu nu tā mīļi, lai varētu samīļoties un labi pavadīt laiku tikai tāpēc, ka šie cilvēki tev ir tuvi.
Vakardiena arī bija jauka :) biju jau otro reizi paliatīvajā nometnē. Šoreiz mēs (lielās meitenes) tur dejojām. Es pati gan neredzēju, bet man stāstīja, ka mācītājam acīs bija asaras, kas savukārt nozīmē, ka laiks šīm ģimenēm tur bija ļoti svētīts :) prieks. Kopumā bija arī liela jautrība, protams, mums ar Ingūnu nāca laukā in-joki, par ko viņa vēlāk kaunējās :D un vakarā, atkal paliekot pie Ingūnas, es viņu histēriski sasmīdināju, nebija nemaz tik smieklīgi, bet nu- viņa nevarēja nomierināties :D smieklu asaras un raustīšanās tajā visā arī ietilpa. Un- mūsu dejotājas ir foršas ^^
Es šodien beidzot sapratu, ka man ir jābrauc uz Run2win nevis IMG nometni :) esmu pateicīga par to. Ceru tikt. Jātic, ka būs nauda :) tiešām, tas solās būt svētīts laiks.
Vispār tāda iekšēji jocīga sajūta, bet es dzīvoju ticībā, ka labošos.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru