Man mājās beidzot ir akordeons. Smieklīgi, ka tikai La Valse d'Amelie skaņdarba dēļ es tik izmisīgi centos atrast kādu labsirdīgu dvēseli, kas būtu ar mieru man aizdot šo instrumentu uz nenoteiktu laiku. Un jūs neticēsiet- veseli trīs atsaucās!!! Jocīgi, ka tik daudziem mājās ir akordeons. Nu jā, katrā ziņa es tagad esmu ceļā uz La Valse d'Amelie melodijas pievārēšanu nospēlēt ne tikai uz klavierēm, bet arī akordeona, un nav nemaz tik sarežģīti, kā domāju.
Vispār forši, man mājās tagad ir ģitāra, akordeons un sintezators (kurš nezināmu iemeslu dēļ ir atteicies darboties, bet tas nekas, viņš tomēr šeit ir). Jūtos muzikāla. Ha.
Es jūtos arī mākslas parauta, jo šodien ar Zani zīmēju Vecrīgā un baudīju safotografētās ballītes bildes. Bet nu jā, tā tik tāda izlikšanās.
Un man ir lieliski jaunumi- es piedalīšos Cerības Festivāla teātrītī. Man patīk, ka Dievs visu tik jauki pakārto.
Vispār kopumā es smaidu un esmu laimīga.
P.s.laikam labi, ka neaizgāju ar Rūdolfu&co pārgājienā, jo viņi nakšņo Olaines kapsētā.!
Man ļoti patīk akordeoni :)
AtbildētDzēstSevišķi, kā viņus spēlē kaut kur tumsā uz ielām, bet jebkurā gadījumā viņi parasti noskaņu rada. Kad es varēšu dzirdēt, kā tu spēlē?
Un, kad iemācīsies Amēliju, Yann Tiersen jau vispār ir daudz skaistu akordeona gabalu, ko mācīties :D
:D haha, nu tad sūti tik šurp skaņdarbu nosaukumus, un es mācīšos :)
AtbildētDzēstTad kad atbrauksi ciemos, jo es viņu nekur nestiepšu :D