pirmdiena, 2010. gada 23. augusts

Katra diena.

Labrīt!
Ar katru dienu es aizvien vairāk saprotu, cik ļoti gribu mūžīgo vasaru. Katram gadalaikam gan ir savs šarms (rudenim krāsas un sapņi, pavasarim smarža un dzīves sākums, ziemai acu žilbinošais baltums un kamīns ar krustnagliņu tēju), tad tomēr vasara ar savu spožumu, siltumu un mājīgumu pārspēj visus šos brīnumus. Man ir svarīgi būt siltumā un nedomāt par to, ka degungals nosalis.
Un tomēr, neskatoties ne uz ko, es gaidīšu rudeni ar aizrautību. Centīšos ignorēt lietu un vēsumu, un izbaudīšu visu, ko sniedz šis laiks- manas dzīves jaunais posms. Centīšos radīt acīs mirdzumu par dabas krāšņumu.
Jūtos labi, esmu laimīga un smaidu. Izjūtu mieru, labsajūtu un gandarījumu par dzīvi, par nākotni, par saviem lēmumiem un izvēlēm. Jūtos saviļņota domājot par to, kas mani sagaida.
Drīz braukšu pie Elīnas domāt dziesmu. Vēlāk gatavosim skečiņu Vērmaņdārza pasākumam (kur TEV būs jābūt, lai ko citu arī tu nebūtu jau paredzējis darīt 28.08.10.). Vakardiena bija jauka, īpatnēji jauka. Man patika lietus laikā ripināties pa zāli (neteikšu, kurš bija idejas autors), satikt pāris klasesbiedrus, slavēt Ziedoņdārzā, redzēt laimīgus cilvēkus, smaidīgas sejas, bērnu prieku un saviļņojumu.
Man patīk dzīvot.
Iešu palasīt kādu brītiņu.
Un jā- es izdomāju, ko gribu uzšūt, tas nebūs viegli, esmu izvēlējusies cietu riekstu.
Dievs ir labs. Dievs ir mīlestība. Dievs ir prieks. Dievs ir atbildes.
Paldies.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru