Anšlavs Eglītis ir teicis:

"Spert soli nozīmē cīnīties. Elpot- cīnīties. Cīņā tevi trenc jūtas un dziņas, spiež apstākļi, mudina biedri, un cilvēks ir tik liels, cik liela ir viņa cīņa. Pieraugies, ka nenocīnies savu mūžu gar niekiem. Bet vēl vairāk ievēro šo: zaudēt cieņu citu acīs gan sāp, bet vīrs to pacieš; zaudēt cieņu paša acīs nozīmē beigas. Tādēļ cīnies vienmēr tā, lai tu vari sevi cienīt arī tad, kad būsi uzvarējis; tad tu varēsi darīt arī tad, kad būsi zaudējis. Liec savus mērķus augsti. Ja liktenis tev piešķīris ķēnišķīgāko no savām veltēm- iespēju pašam izvēlēties pretinieku, tad gādā, ja tas ir vīrietis, lai ir visstiprākais, ja sieviete, tad visdaiļākā, ja ideja, tad visskaļākā. Un, kad reiz esi sācis savu spēkošanos, neceri atpūsties; katra uzvara ir tikai jaunas cīņas sākums; izēdusies, kad būsi kritis. Bet piemini allaž, ka īstu vīru pazīst ne tikai no tā, kā viņš cīnās un ar ko viņš cīnās, bet vēl vairāk no tā, par ko viņš cīnās. Vēro, vai nekaro par sevi vien."

Pēdējā laikā es aizvien vairāk domāju par to, ka esm u zaudējusi savu cīņas sparu. Turklāt nav pat tā, ka mani tas nesatrauktu vai neliktu aizdomāties, vai neliktu spriedelēt par iespējām ko mainīt- es gluži vienkārši esmu iespītējusies. Iespītējusies pret visu, domādama, ka gan jau būs labi, lai gan es skaidri un gaiši apzinos ka nebūs labi, nepavisam nebūs. Baigi škrobīgi, tas jāatzīst.

Es nesaprotu, kas ir noticis. Vienkārši pēkšņi, gluži kā pirkstu apdedzināšana, gludinot kārtējo kreklu, vai grimases maiņa, apēdot citrona šķēli, tas atnāca pie manis- šī gaužām neciešamā vēlme beigt cīņu. Tik sasodīti neciešami.

Laikam jāsāk atzīt Anšlava teiktā pēdējam teikumam- es nožēlojamā kārtā esmu sākusi cīnīties pati pret sevi.

Nu kāpēc visam jābūt tik sarežģīti?! Vēl pirms gada tas šķita tik pašsaprotami un loģiski (citu variantu nebija), bet tagad- tagad mans spīts ir pārtvēris saprātu un samežģījis to kūkumos tik pat prasmīgi, kā jūrnieki rīkojas sienot virvju mezglus.

Apēdīšu pēdējo karameļu saldējuma karoti un centīš0s sākt visu no gala, gluži kā tas bija pirms gada.