Sajūta.

Mani šovakar ir pārņēmušas tik neskaitāmi neapvienojamas emocijas. Es esmu laimīga un izmisusi. Nemierīga un satraukusies. Miegaina un jautra spara pilna. Bohēmiska un romantiska.

Es nezinu, kas tas ir. Nu varbūt zinu. Bet nezinu kāpēc.

Ir pēdējais pavasara brīvlaiks manā mūžā, man gribas tik daudz ko paspēt izdarīt (izballēties, iztrakoties, braukt spontāni ārprātīgos pārgājienos, negulēt nevienu nakti mājās, būt kur citur, pavadīt naktis ar kādu, nedomāt par tuvojošos atbildību), bet, tā kā līdz šim savu solījumu arī patiesi un no visas sirds esmu pildījusi, tad man šobrīd acīs ir saskrējušas miega pelītes un velk mani uz sapņu zemi. Mans saprāts un griba ir ievijušās neprātīgā cīņā ar miega karavīriem. Varbūt tomēr paņemt vienas nakts atvaļinājumu no ballīšu dzīves? Viltīga izvēle. Būs jāpadomā un jāapspriežas ar sevi pie tases Caffe Latte.

Tik pat kaisli kā mazs puika, domājot par laiku, kad kļūs par pilotu vai policistu, mani ir ieskāvusi bohēma. Tas ir vienīgais, kas skan manā galvā, manā dvēselē un manā muzikālajā apvalkā. Es labprāt tagad sēdētu ievīstījusies segā, nekautri izvīļājusies puffā ar karsta kakao krūzi rokās, šokolādes krēma kūku pie labās rokas, kādu inteliģences pārbagātu romānu klēpī un ģitāras spēlējošu puisi pie sāniem (labprāt nosauktu konkrētu vietu un cilvēku, bet nāksies atturēties).
Romance šajā pašā brīdī streipuļo pa maniem neironiem, laikam būs iemaldījusies nepareizajā laikā. Jādzen laukā. Tiš.

Nedrīkst aizmirst mana idilliskā miera iztraucēšanu ar nelielu satraukuma kokteili par godu manai nākotnei. Nu es vairs neesmu pārliecināta, ko man darīt nākamgad pēc skolas beigšanas. Kur man iet. Kā man iet. Kāpēc man iet. Kas ir mana īstā vieta. Kādas ir manas vēlmes.

Ja kāds rod kaut nelielu atbildi uz maniem jautājumiem, es Jums droši ļauju man dot ziņu ^^ ja ne citādāk, tad vismaz ar pasta balodi. Paldies.