pirmdiena, 2010. gada 29. marts

Atvainojos, ka nesaskaņoju bloga bildes.

Nu ko, beidzot brīvlaiks ir sācies, mazliet skumīgi, ka tas ir pēdējais oficiālais brīvlaiks manā mūžā, bet nekas- dzīve iet uz priekšu, es tai ritu līdzi, viss ir līdzsvarā.

Jāatzīst, ka šīs brīvdienas
is one of the best weekends ever. Es pat nesaprotu kā dzīve var būt tik sasodīti jauka :) Nē, nu, protams, ir vēl lietas ar ko man jātiek galā savā garīgajā dzīvē (un tās ir arī tas nozīmīgākās cīņas, kas jāizcina un lauki, kas jāiekaro), bet katrā ziņa līdz šim viss ir bijis lieliski.

Lai gan pirmajā brīvlaika dienā (proti, piektdienā) stundu bastošana neatmaksājās, jo es vienkārši nofeiloju ar plāniem :D sīkāk stāstot- biju domājusi neiet uz fizikām un muzeju, jo niansē bija bezmaksas modernā džeza nodarbības un
es taču nevaru laist garām ko tādu!!! Bet nu jā, kā gadījās kā ne, mēs ar draudzeni nebijām spējīgas atrast iansi :d ha. Dumiķītes. Nekas, vismaz labi iepirkāmies un, mājās atnākot, manī iekūrās radošais gars, sataisīju brošiņas un krellītes :) jes. Malacis Laura! Tas nekas, ka viena no viņam nākamajā naktī iekrita peļķē un visu nakti tur arī nogulēja un tagad ir nelietojama, bet es esmu apņēmības un čakluma pilna un svinīgi sev apsolos pārtaisīt viņu. Rīt. :)

Nākamajā die
nā (diez gan negribīgi un piespiežoties) devos uz dejošanu. Malacis, ka aizbraucu to gaisa gabalu līdz Imantai, jo pēc dejošanas tika rīkots spontāns filmu vakars. Ak, kā man patīk tādas lietas :) smaids līdz ausīm un prieks kā mazam bērnam rotaļājoties peļķēs tveicīgā vasaras dienā. Lieliska atmosfēra, fascinējoši cilvēki, pārāk daudz kārumu un nebeidzams smaids uz lūpām.
Pirmā filma bija "Once". Neteikšu neko vairāk kā tikai to, ka noteikti šī filma ir jāredz visiem. (arī tev, mans dārgais).
Otrā filma bija "Unbreakable". Nu, hmm, šo es neieteiktu nevienam :D nav jau tā, ka viņa bija ļoti nelāga, bezemocionāla vai ar sliktu aktiermeistarību, vienkārši man šķita kā vizuāls mistrojums bez domas.
Un vēl (šī gan neietilpst filmu vakara scenārijā) es iesaku visiem "The Little Rascalls
". Tik ļoti pozitīvu emociju un labdabīga humora pārpilna filma. Noteikti jāskatās k0pā ar kādu, dzerot saldējuma kokteili :)

Tā kā pēc filmu v
akara ierados mājās četros naktī, tad nokavēju svētdienas dievkalpojumu. Bet es vismaz ierados uz dejošanas mēģinājumu (nu labi, es nokavēju kādu stundu). Mēģinājums bija kā jau mēģinājums, bet pēc viņa gan sekoja lielisks vakars. Ar Ingūnu devāmies uz Nianses bezmaksas salsu, latino un regetonu (ta teikt, pēc pilnas programmas). :D šoreiz mēs pamanījāmies atrast īsto vietu ^^ bija lieliski :) pat nebija puišu trūkums. Dejošana ir lieliska, tā rada neaprakstāmas sajūtas.
Vēlāk devāmi
es pie Klāva, jo viņš negribēja nākt dejot. Ak, tas bija tik jauki. Sapratu, ka es mīlu bohēmu. Tās sajūtas tā vilina, pievelk, sajūsmina, apbrīno un apbur. Ak. Viņa istabasbidres suns man saplēsa krelles, bet tas nekas, tas mazais suņuks bija pārāk jauks, lai dusmotos. Un man patīk, ja vīrieši taisa ēst.
Turpmāko vakara daļu pavadīju pie Ingūnas, mani nedaudz naktī mocīja bezmiegs un tagad, pirms brauciena uz Gauju, jūtos mazdrusciņ nogurusi. Bet tas nekas. Paņemšu sveces līdzi, grāmatu, filmas un izbaudīšu vakaru ar Zani.

Paldies, tev Dievs par dzīvi :)

P.s.atvainojos, ka šis ieraksts bija sasteigts, nepārdomāts, bezemocionāls un statisks. Bet es nespēju visu aprakstīt, tāpēc iztiku ar tukšu pārstāstu :)

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru