Salsa.

Pēc definīcijas salsa ir mīlas, kaisles deja. Manuprāt, tā ir viena no viss precīzāk uzrakstītajām definīcijām. Tik īsi, kodolīgi un konkrēti.

Lidojot salsas virpulī vai (pirmās reizes gadījumā) neveikli streipuļojot un klumburējot puiša vadībā, reizē cenšoties neapkaunot sevi izejot no ritma, rodas tāda kvēle pret deju, pret kustību, pret mūziku un beigu beigās arī pret puisi. Ļoti savdabīgi kā kaut kas tik pilnīgi un absolūti ierasts kā kustība, spēj radīt tādu prātam neaptveramu rezultātu. Apbrīnojami!

Pati mīlu šo deju, būtu gatava to vien darīt kā iet uz salsas klubiem un dejot (vēlams, līdzi ņemot pazīstamu čali), bet es pārāk labi sevi pazīstu, es zinu kādu efektu šī deja uz mani atstāj. Tā nav vairs vienkārši soļu baudīšana, salsā tu esi tik ļoti ciešā kontaktā ar otru personu, ka pavisam nemanot sāc viņu iepazīt. Citreiz pat pārāk labi iepazīsti. Ķermeņa valoda spēj tik daudz pateikt, izstāstīt, atklāt un bieži- apmānīt. Dejas laikā sāk veidoties pārāk ciešs kontakts, sāk uzmākties mānīgas sajūtas un tādos brīžos tu sajūties tik ļoti tuvs ar otru cilvēku, kā vēl ne ar vienu. Tev šķiet- sasodīts, viņš ir ideāls! Deja ir tāda viltniece.

Šodien izlasīju, ka no spāņu valodas vārds "salsa" nozīmē mērce. Sākumā likās tik smieklīgi- salsa tiek raksturota kā milzīga pļecka ar mistiskas izcelsmes sastāvdaļām. Bet, protams, ka es kļūdījos, īstenībā jau tas simbolizēja kādu spānijā ļoti iecienītu, asu, karstu mērci. Tātad- kaut ko satraucoši, pārsteidzoši karstasinīgu. Bet tā ir tikai versija (pavisam iespējams, ka mans minējums ir precīzāks, ha).

Katrā ziņā es ļoti ceru, ka būšu gatava uz ceturtdienas mākslinieku vakaru izdomāt un iemācīties kādu pagalam un neglābjami sarežģīti mežģītu kombināciju, lai mūsu mazā deju grupa atstātu visus ar vaļā mutēm. Jāmēģina saņemties.