piektdiena, 2010. gada 26. marts

Balss.


Es šodien pirmo reizi mūžā iedomājos par to, vai ir iespējams iemīlēties cilvēka balsī?

Ja es tik bieži klausos kāda balsī, dzirdu visus tos kautros čukstus,balss skanējumu,viltīgo smīnu, kaisles elsas,neparedzamu prieku, mīlestības pārpilno melodiju. Ja es tik bieži tajā klausos, tad katra nākamā reize šķiet satraucošāka. Cilvēks šķiet iepazīts. Tik daudz kas izsapņots. Ar katru reizi kļūst grūtāk noliegt sev sastāstītos melus.

Ar katru nākamo reizi jau tik ļoti zināmie vārdi, melodija, skanējuma pavērsieni šķiet aizvien patīkamāki, aizvien baudāmāki, viss šķiet tik pazīstams, bet vēl līdz galam neiepazīts. Sava veida iekāre.

Vai tiešām es esmu vienīgā ar tik ļoti neiedomājami muļķīgām tieksmēm? Smieklīgi.

2 komentāri: